Igaunijas finanšu ministram rūp rases tīrība: aicina tumšādainos sūtīt prom
Līdz ar jauno valdību Igaunijas skandināviski eiropeiskais tēls kļuvis par fikciju. “Viņš vēlas nodrošināt savas valsts rases tīrību un izmanto žestus, kurus ikdienā lieto neonacisti,” – tā par jauno Igaunijas finanšu ministru Martinu Helmi raksta "Bloomberg".
Spriežot pēc martā notikušo vēlēšanu rezultātiem, arī mūsu bieži slavētajiem un apskaustajiem kaimiņiem viss līdz šim bija slikti, tāpēc vara nodota skaļākajiem solītājiem. Jauno valdību veido Centra partija, Konservatīvā tautas partija (EKRE) un Tēvzeme. Īpaši izceļas EKRE, kuras ideoloģija balstās nacionālismā un konservatīvismā. Pēc šā gada sākuma datiem, partija pulcē 8779 biedrus. 2015. gadā EKRE ieguva 8,1% balsu un septiņas vietas parlamentā, šogad – 17,8% balsu un 19 deputātu krēslus.
Tumšādainos sūtiet prom
Četrdesmit trīs gadus vecais Martins Helme finanšu ministra amata iegūšanu nosvinējis ar publisku, rasistu aprindās plaši izmantotu rokas žestu, kuru pirms masu slaktiņa Jaunzēlandē demonstrēja arī Brentons Tarants.
Tāpat kā tēvs Martins Helme sapņo par Igauniju, kurā mīt tikai baltas ādas krāsas cilvēki. Martā tagadējais ministrs uz jautājumu, kam ļaut un kam neļaut dzīvot Igaunijā, atbildēja: “Ja cilvēks ir tumšādains, sūtiet viņu projām,” ziņo Bloomberg. Par finanšu jomu Helme sola, ka padarīs visu “caurspīdīgāku un godīgāku” un cīnīsies pret naudas atmazgāšanu.
Helmem ir vēsturnieka diploms, iepriekšējā darba pieredze – izdevniecības vadīšana. Igaunijas presei viņš reiz atzinies, ka matemātika viņam ļoti nepadodoties – nevarot pat spēlēt kārtis, jo sajūkot skaits.
Partiju vada ministra tēvs
EKRE kopš 2013. gada vada jaunā finanšu ministra tēvs Marts Helme, arī vēsturnieks pēc izglītības un bijušas Igaunijas vēstnieks Krievijā (no 1995. līdz 1999. gadam). Jaunajā valdībā viņam uzticēts iekšlietu ministra amats.
Marta Helmes vadībā konservatīvā partija līdzīgi kā labējie populisti citviet Eiropā īpaši pievēršas bēgļu jautājumam, apsolot nekādā gadījumā nepieņemt Eiropas Komisijas noteiktās patvēruma meklētāju uzņemšanas kvotas un deportēt visus, kuri valstī iekļuvuši nelikumīgi. Partija pirms vēlēšanām arī zvejoja pensionāru balsis, apgalvojot, ka ievērojami palielinās pensijas.
Pret gejiem un abortiem
Geju jautājumā Igaunija bieži dēvēta par liberālāko visā bijušās PSRS teritorijā. Saskaņā ar Igaunijas Cilvēktiesību centra pētījumiem, 2014. gadā šādas attiecības par pieņemamām atzina 34% aptaujāto, 2017. gadā – jau 41 procents.
Pakāpeniskā sabiedrības nostājas mainīšanās jūtama arī likumdošanā – kopš 2016. gada viendzimuma pāri Igaunijā ir tiesīgi noslēgt partnerattiecības. Tomēr EKRE pārstāvji regulāri uzstājās ar solījumiem, ka nekavējoties atcels šo lēmumu un mainīs konstitūciju, norādot, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti.
Partija arī sola, ka, nākot pie varas, nepieļaus, lai homoseksuāliem pāriem būtu tiesības adoptēt bērnus. Plānos ietilpst arī samazināt to abortu skaitu, kuri nav pamatoti ar medicīnisku nepieciešamību.
Prezidente parāda attieksmi
Savu nostāju pret vienu šīs partijas pārstāvi parādījusi prezidente Kersti Kaljulaida. Nu jau bijušais ārējās tirdzniecības un informācijas tehnoloģiju ministrs Marti Kūziks ir apsūdzēts vardarbībā pret sievu. Kad jaunie ministri parlamentā deva zvērestu, pienākot Kūzika kārtai, prezidente izgāja ārā un atgriezās, kad zvērēja nākamais ministrs.
Tādējādi Kūzikam pēc zvēresta bija jāpaklanās tukšai vietai. Preses konferencē iekšlietu ministrs Helme paziņoja, ka Kaljulaida “uzvedusies kā sieviete, kas nespēj kontrolēt savas emocijas”.
Valsts pārvaldes lietu ministrs Jāks Ābs intervijā Igaunijas sabiedriskajai televīzijai atzina, ka Helmes izteiksmes veids bieži liek justies neērti. Kūziks dienu pēc zvēresta tomēr atkāpās no amata, un šis ministra krēsls varētu tikt vienai no partijas dāmām – Kertai Kingo.
