Ukrainas jaunais prezidents Zelenskis naudu glabā Latvijā, sapinas melos un māk pateikt pieklājības frāzes latviski
Jaunievēlētā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska inaugurācija paredzēta pēc mēneša – 3. jūnijā, un pagaidām vairums tikai zīlē, ko no superpopulārā vietējā komiķa prezidentūras sagaidīt. Viņš prezidenta vēlēšanās startēja bez savas skaidri formulētas programmas un jau paspējis izgāzties uz politiskās skatuves, piemēram, samelojoties par to, ka pēc Krimas okupācijas nav apmeklējis Krieviju.
Bet tas, ka viņš daudzas reizes ir apmeklējis Latviju un viņu ar mūsu valsti saista ciešas saites, gan nav noslēpums. Zelenskis Latvijā vairākkārtīgi viesojies gan ar komēdiju kompānijas “Kvartāls 95” izrādēm, gan vadot Krievijas organizēto popmūzikas konkursa “Jaunais vilnis” programmas. Tāpat viņu ar Latviju saista ne tikai skatuve, bet arī tīri finansiālas lietas, jo viņš savu uzkrājumu lielāko daļu glabā Ukrainas bankas “Privatbank” Latvijas filiālē.
Kā īsts šovmenis Zelenskis izgāzās (vai tieši otrādi – izcēlās) jau vēlēšanu dienā, kad žurnālisti filmēja un fotografēja, kā viņš balso prezidenta vēlēšanās. Pārkāpjot aģitācijas aizliegumu vēlēšanu dienā, Zelenskis visiem parādīja savu vēlēšanu biļetenu, lai visi redzētu, ka viņš balso par sevi. Par to policija viņam izrakstīja protokolu un Zelenskis arī godīgi teicās apmaksāt sodu, kura lielums augstākais varētu būt 850 grivnas (28,75 eiro).
Antikrieviskais joku plēsējs
Zelenskis ir Ukrainā populārā humora šova, ko producē “Kvartāls 95”, zvaigzne un jau pirms trim gadiem veiksmīgi veicis savdabīgu priekšvēlēšanu kampaņu, tēlojot galveno lomu – jaunievēlēto Ukrainas prezidentu komēdijseriālā “Tautas kalps”, kurā nesaudzīgi izsmēja toreizējo politiku un “reformēja” valsti, to atbrīvojot no pārlieku lielā birokrātiskā aparāta, oligarhu ietekmes un korupcijas. Pēc būtības labāku priekšvēlēšanu kampaņu diez vai kāds cits spētu organizēt. Viņa joki bija skarbi, bet tai pašā laikā gaumīgi un ne rupji. Piemēram, viņš valsts birokrātisko aparātu gribēja samazināt uz 10% (nevis par 10%, bet gan par 90%, kas radīja dažādus pārpratumus).
Savukārt, runājot par politiķu “politisko nāvi”, viņš uzsvēra, ka Krievijā tādas nav – tur ir tikai īstā nāve un politiķim (acīmredzot domājot Putinu) Krievijā nekad neiestājas politiskā nāve. Krievijai dzēlīgs joks arī tika izspēlēts numurā par to, kam īsti pieder Odesa. Dažādu tautību cilvēki – ukraiņi, ebreji, gruzīni, moldāvi, francūži samērā draudzīgi spriež, kāpēc viņi Odesu uzskata par savu pilsētu, bet tikko uz skatuves cenšas uzdejot krievs “Katjušas” pavadībā visas diskusijas pārtrūkst un daudznacionālais jokupēteru kolektīvs unisonā iesaucas: “Von!” (krieviski – Ārā!). Protams, ka šādu joku plēsēju Kremlis negrib redzēt pie sava sarunu galda. Vismaz publiski Zelenskis jau sen, kopā ar savu naudas devēju, ierakstīts Krievijas “melnajā sarakstā”, kaut gan pārsvarā viņš savus jokus plēš krievu valodā. Starp citu, krievu valoda, tāpat kā ukraiņu nav viņa mātes valoda. Zelenskis ir ebrejs, savu tautību nekad nav slēpis un nacionālā piederība arī nav traucējusi viņam saņemt ukraiņu nācijas atbalstu, kas pierādījās prezidenta vēlēšanās.
Jāteic, ka Zelenskis pārstāv komēdijšova dalībnieku dibināto politisko partiju “Tautas kalps”, kas dibināta vienā laikā ar tāda paša nosaukuma seriāla parādīšanos uz ekrāniem (sākumā gan partija dēvējās par Uzņēmīgu ļaužu partiju).
Oligarha atkarīgais
Nav noslēpums arī tas, ka Zelenskis ir saistīts ar vienu no korupcijas pārņemtās valsts oligarhiem – piekto Ukrainas bagātāko cilvēku Igoru Kolomoiski, kura īpašums tiek lēsts ap miljardu ASV dolāru. Kolomoiskis pārvalda rūpniecisko-finanšu grupu “Privat”, kas izaugusi no pašreiz lielākās valsts bankas “Privatbank”, kura darbojas arī Latvijā, struktūrām. “Privat” struktūrā ir desmitiem uzņēmumi, kas saistīti ar metalurģiju, naftas pārstrādi, ķīmiju, aviāciju, medijiem un citām jomām. Tieši ar “Privat” saistīta arī Zelenska popularitāte, jo tās īpašumā ir telekanāls, kas Zelenski arī padarīja par slavenu šovmeni.
Kolomoiskis beidzis Brežņeva vārdā nosaukto Dņepropetrovskas (tagad – Dņipro) metalurģisko institūtu un pēc PSRS sabrukuma savu kapitālu audzējis, nodarbojoties ar tirdzniecību. Pēc promaskaviskā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas viņš sāka aktīvi nodarboties ar politiku, kļuva par Dņepropetrovskas apgabala administrācijas vadītāju. 2015. gadā viņam radās konflikts ar prezidentu Petro Porošenko, kas izpaudās visai skarbi. Piemēram, “Privatbank” „tehnisku iemeslu dēļ” tika bloķēti Porošenko biznesa impērijai piederošie konti.
Tai pašā laikā abas nometnes – gan Porošenko, gan Kolomoiska - visai kareivīgi nosoda Krievijas uzbrukumus Ukrainai. Varētu teikt, ka Kolomoiska kompānija savā nostājā ir radikālāka. Piemēram, Kolomoiskis iestājās par dzeloņdrāšu žoga būvēšanu uz Krievijas robežas un apņēmies runāt tikai ukrainiski. Savukārt Zelenskis sakās tikties ar Krievijas prezidentu tikai tad, kad Krievija atstās Krimu un uz Krievijas vēlmi izsniegt Krievijas pases separātisko Doņeckas un Luhanskas “tautas republiku” iedzīvotājiem atbildējis ar to, ka Ukraina izsniegs savas valsts pases visiem diktatorisko režīmu vajātajiem, it sevišķi tiem, kuri cieš no Putina režīma.
Šai ziņā jāuzskata, ka Ukrainas politika pret Krievijas šovinistiskajām tieksmēm nemainīsies. Tāpat jāņem vērā, ka Ukraina nav gluži prezidentāla republika un, lai prezidents varētu īstenot visas savas iniciatīvas, bieži vien ir jāiegūst arī parlamenta – Augstākās radas akcepts.
Nesmukumi ar Krieviju
Tikmēr viens nesmukums ar Krieviju Zelenskim ir sanācis. Radio “Brīvība” un Ukrainas 1. telekanāls atklājis, ka viņš pēc Krimas okupācijas 2014. gadā februārī un Donbasa kara sākuma tā paša gada aprīlī četras reizes ir apmeklējis Krieviju – 2014. gada maijā un jūnijā, kaut gan priekšvēlēšanu diskusijā ar Porošenko Kijevas Olimpiskajā stadionā apgalvoja, ka pēc Donbasa kara sākuma ne reizes nav bijis Krievijā.
Bet ir vērts arī pieminēt, ka Zelenskis nav atbalstījis Krievijas agresiju, jo tai laikā Ukrainas armijai, kura cīnījās pret krievu iebrucējiem, ir ziedojis vienu miljonu grivnu (ap 34 000 eiro).
Pēc visa spriežot, Zelenskis Krievijas-Ukrainas robežu vēlas slēgt tikai naidniekiem, nevis saviem draugiem, lai ko arī viņi nepaustu. Tā pirms pāris gadiem pamatīgu skandālu izraisīja aizliegums Ukrainā izrādīt : "Kvartāla 95" producēto un arī Latvijā populāro krievu-ukraiņu komēdijseriālu "Radi", jo viens no tā galvenajiem varoņiem – aktieris Fedors Dobronravovs bija publiski atbalstījis Krimas okupāciju. Zelenskis publiski iestājās par saviem krievu kolēģiem un “Radu” aizliegšanu Ukrainā uzskatīja par nejēdzību, nosodīja Ukrainas tiesībsargājošās institūcijas, kuras aizliedza “Radu” demonstrāciju.
Ukrainas Tautas kalps naudu glabā Latvijas seifos
Ja uz Krieviju Zelenskis ir braucis paslepen, tad Latvijā legāli viesojies ne reizi vien. Tā 2016. gadā viņš Dzintaru koncertzālē uzstājās festivālā “Made in Ukraine” un kādā intervijā atzinās, ka ar prieku brauc uz Latviju, jo mūsu valsts ir viena no tām, kura “saprot Ukrainu”.
Nesen Zelenskis sociālajos tīklos ievietojis video, kurā palepojas, ka māk arī dažas frāzes latviski, ko viņš iemācījies, esot viesizrādēs Latvijā: “Cik ir pulkstenis?”, “Labvakar”, “Dārgie draugi” un “Labdien”.
Elementāras sasveicināšanās frāzes latviski viņam droši vien bijušas nepieciešamas arī tad, kad gājis pie sava baņķiera “Privatbank” Latvijas filiālē, kurā viņš glabā pārsvarā visu savu kapitālu – 434 000 ASV dolāru (387 000 eiro).
Citu salīdzinoši lielu īpašumu Zelenskim nav, ja neskaita lauku māju Kijevas apgabalā un dzīvokli Kijevā. Viņš ir arī divu dzīvokļu Ukrainas galvaspilsētā kopīpašnieks un kopā ar sievu īrē 92 kvadrātmetrus lielu mājokli Lielbritānijā.
Ebrejs, kuru tēvs nelaiž uz Izraēlu
Savdabīga ir ne tikai Zelenska profesionālā karjera, bet arī izglītības ceļi. Lai arī nevienam nav noslēpums jaunā Ukrainas prezidenta etniskā izcelsme, viņa tēvs ar rokām un kājām pretojies pret dēla došanos uz Izraēlu, ko viņš bija godam nopelnījis.
Zelenskis dzimis ebreju ģimenē 1978. gada 25. janvārī Krivijrihas pilsētā. Viņa tēvs Aleksandrs ir tehnisko zinātņu doktors, kurš padomju laikā 20 gadus dzīvojis un strādājis Mongolijā, tur būvējot Erdenetas kalnrūpniecības kombinātu. Mazais Volodimirs Mongolijā arī beidza pirmo klasi, pēc kuras beigšanas kopā ar māti pārcēlās uz dzīvi atpakaļ Ukrainā. Skolā Volodimirs izcēlās ar labām sekmēm un 16 gadu vecumā ieguva stipendiju izglītības turpināšanai Izraēlā. Tomēr tēvs, kā vēlāk kādā intervijā atzina pats Zelenskis, dēlu nepalaida uz “izredzēto zemi”, nosakot: “Tikai pār manu līķi!”
Tā nu Volodimiram nācās izglītību turpināt dzimtajā Ukrainā. 1995. gadā viņš iestājās Krivijrihas Ekonomiskajā institūtā un ieguva augstāko juridisko izglītību, bet nekad tā arī savā profesijā nav strādājis.
Jau 11. klasē viņš sāka darboties NVS valstīs populārajā studentu humoristiskā “Jautro un atjautīgo kluba” (KVN) šovos, izveidoja savu komandu “Kvartāls 95”. Viņa kā komiķa popularitāte burtiski kāpa debesīs, līdz oligarham Kolomoiskim piederošais televīzijas kanāls “1+1” Zelenskim piedāvāja izveidot savu satīrisko kompāniju “Kvartāls 95”, kura mākslinieciskais vadītājs viņš bija līdz nesenajam laikam.
