Sudānas vadoni Putins neglāba

Kad drošības spēki nesekmīgi centās izklīdināt protestētājus, iejaucās armija, lai aizsargātu demonstrantus. Baširu uz diviem gadiem aizstājusi pagaidu militārā padome, un atbrīvoti visi politieslodzītie. Tur, kur drošībnieki vilcinājās, protestētāji iebruka Sudānas čekas ēkās.

Nemieru plosīta zeme

Bijušie valdības locekļi aizturēti, izņemot aizsardzības ministru Avadu Ibnufu, kurš piedalījās varas pārņemšanā. Ne vēlāk kā pēc diviem gadiem solītas jaunas vēlēšanas. Astoņdesmit gadus vecais Baširs pie varas atradās 30 gadus. Protesti sākās decembrī, apsūdzot valdību nemākulīgā valsts vadīšanā, kā dēļ pieaugušas pārtikas cenas un regulāri trūkst degvielas.
Kādreizējās britu kolonijas bijušie "saimnieki" ir atstājuši smagu mantojumu. Islāmiskajiem arābu ziemeļiem nav nekā kopīga ar melnajiem afrikāņiem, arī Darfūra, kaut arī musulmaņu province, ir etniski atšķirīga. Kristiešu apdzīvotā Dienvidsudāna 2011. gadā kļuva par atsevišķu valsti. Pilsoņu kari un nemieri te bijusi ikdiena, melno afrikāņu varmācīga islamizācija un arabizācija – valsts politikas daļa. Senatnē beduīni viņus ķēra un pārdeva verdzībā, un veidot kopīgu valsti diez ko neizdodas.

Krievijas ieroču tirgus

Pēc genocīda Darfūrā rietumvalstis noteica pret Sudānu ieroču embargo, bet brīvo nišu aizpildīja Krievija – pēc ANO vērtējuma, Maskava nodrošina 99% nāves rīku piegāžu. Baširs ir atklāti sadarbojies ar islāma radikāļiem, kādu laiku devis patvērumu Osamam bin Ladenam, ieviesa šariata likumus. 2009. gadā Starptautiskā krimināltiesa Hāgā izdeva orderi Bašira arestam – pirmo pret kādas valsts galvu. Viņu apsūdz pavēļu došanā, apspiežot nemierus Darfūrā, slepkavot vietējās ciltis – kopš 2003. gada te nogalināja ap 300 000 cilvēku.
Varu pārņēmusī padome negrasās gāzto vadoni izdot starptautiskajai Temīdai – tiesāšot paši savā dzimtenē. Solīts, ka uz apsūdzēto sola sēdīsies arī visi tie, kas vainojami desmitiem protestētāju nāvē.

Kara noziedznieku uzņēma Sočos

Baširs apmeklēja tikai tās valstis, kas garantēja, ka neizdos viņu Hāgai. Šo labvēļu vidū bija Krievija. 2017. gadā Vladimirs Putins personiski uzņēma Baširu savā rezidencē Sočos, kur tolaik norisinājās ziemas olimpiskās spēles. Tikšanos parādīja valsts televīzija, un civilizētā pasaule norija kārtējo Kremļa pasviesto krupi. Krievija ar atplestām rokām pieņēma piedāvājumu Sudānai kļūt par tās logu uz Āfriku. Sadarbība ietvēra gan politiskās konsultācijas, gan zelta ieguvi Nīlas krastos, gan plānus par Krievijas karabāzēm.  Baširu interesēja Krievijas aizsardzība pret Rietumiem, un Kremlis dedzīgi iesaistās visur, kur jāglābj kāds diktators.

Slimnīcas vairs nebūvē

Vismaz 18 Āfrikas valstu valdības jau parakstījušas līgumus par militāro sadarbību ar Krieviju. Televīzijas kanāls "Doždj" vēsta, ka Āfrikā darbojas ap 200 Krievijas polittehnologu, un Kremlis cenšas nostiprināt ietekmi 39 valstīs. Atšķirībā no PSRS, kas rūpējās par komunistiski orientētiem vasaļiem, mūsdienu Krievijai ideoloģija nav tik svarīga – galvenais, lai ir pret Rietumiem. Krievi vairs nebūvē Āfrikā ne spēkstacijas, ne tiltus, ne slimnīcas, bet tikai apkalpo asiņainas varas eliti. Protestu apspiešanā Sudānā piedalījās bēdīgi slavenie Krievijas algotņi no kara privātfirmas "Vagner". Tomēr viņi Baširu neglāba, amerikāņi neiebruka, un diktatoru gāza savējie.