Ugunsdzēsējs noliek pie vietas dīvāna ekspertus: kādēļ neizdevās saglābt Parīzes Dievmātes katedrāli

Zināms, ka tie, kuri paši nav bijuši ūdens strūklas attālumā no trīsstāvīgām liesmām, bieži vien kritizē ugunsdzēsēju darbu ar daudz lielāku pārliecību, kā tie, kuri būtu daudzmaz kompetenti izteikties par šādiem glābšanas darbiem.

Tiem, kuri īpaši smagi uztvēruši postažu, ko katedrālei salīdzinoši īsā laikā nodarījis ugunsgrēks, derētu iedziļināties ASV bijušā ugunsdzēsēja teiktajā.

Prognozes jau sākumā bija drūmas

Ziņas par vakar vakarā Parīzē notiekošo ātri vien pāršalca visu pasauli un uz vēsti pa uguns nelaimi noreaģēja arī Gregs Favrē.

Viņa prognozes jau pašā sākumā bija visnotaļ drūmas –liesmu intensitāte un gadsimtus vecās celtnes struktūra, kas sarežģī piekļuvi, visticamāk, nozīmē, ka katedrāli tās sākotnējā formā nāksies zaudēt.

Savu nostāju eksperts turpināja paskaidrot, sākotnēji pievēršoties tieši vecu dievnamu būvēšanas metodēm.

To celšanā ticis izmantots masīvs koks, ar kuru izbūvētas daudzas plašas, atvērtas vietas, taču nepietiekami daudz konstrukciju, kuras veicinātu celtnes ugunsdrošību.

Kādēļ neizdevās saglābt jumtu?

“Ja ugunsgrēks būtu sācies kaut kur celtnes augšējās daļās, pastāvētu iespēja izglābt sienas, taču jumts šobrīd jau ir atdots liesmām,” savus novērojumus katedrāles dzēšanas darbu sākumā apraksta Gregs.

Speciālists norāda, ka, lai arī esot metode, kā apdzēst liesmu pārņemtu jumtu, atverot to vaļā, no virsotnes līdz pat vietai, kur parasti tiek iestiprinātas notekcaurules, šīs katedrāles gadījumā tādas opcijas nav.

Pat, ja ugunsdzēsējiem būtu smagā mašinērija, ar kuras palīdzību varētu aizsniegt atvērtu jumtu, esot grūti iztēloties, kā ar ūdeni varētu aizsniegt liesmu izcelsmes vietu. Tas nozīmējot, ka alternatīva ir sūtīt iekšā pašus dzēsējus.

Pieņemot šādu lēmumu, esot jāņem vērā specifiski faktori – primāri šādos apstākļos tiek izmantotas 2,5 collu (6,3 cm) diametra šļūtenes, ar kurām ir grūti manevrēt un konkrētajā situācijā, pret tik lielām liesmām, to efektivitāte būtu apšaubāma, uzskata Favrē.

Šī opcija arī nozīmē pakļaut ugunsdzēsējus virknei drošības risku, piemēram, smagiem, krītošiem masīvkoka gabaliem.

Bijušais ugunsdzēsējs arī norāda, ka, lai arī šis ir vēsturiski nozīmīgs objekts, glābēju pirmais uzdevums ir pārliecināties, ka cilvēki, kuri atradušies celtnē, ir drošībā.

Ugunsgrēku veicinājusi ventilācija

Būtisks faktors esot arī tas, cik grūti baznīcās (īpaši vecās) ir kontrolēt ventilāciju. “To dizains paredz atvērtību un brīvu gaisa cirkulāciju. Tas, protams, ir lieliski priekš svētdienas dievkalpojumiem, taču padara centienus savaldīt liesmas par īstu murgu,” piebilst Favrē.

Sekojot līdzi dzēšanas darbiem, ekspertu satraukusi arī iespējamība, ka katedrāles telpās varētu atrasties vecam dievnamam neraksturīgi, potenciāli sprādzienbīstami materiāli un substances, jo ugunsgrēka sākuma brīdī tur notikuši renovācijas darbi.

Satraukumu kādu brīdi radījis arī liesmu aprītais tornis, jo neesot bijusi garantija, ka tas bruks tieši uz leju, nevis uz sānu.

Nobeigumā Gregs Favrē velta pozitīvus vārdus Francijas ugunsdzēsējiem, par kuru drosmi un kompetenci viņam savas karjeras laikā esot bijusi iespēja pārliecināties.

Jau ziņots, ka pirmdienas pēcpusdienā Parīzes Dievmātes katedrālē izcēlās ugunsgrēks. Liesmas apņēma tās jumtu, un ugunsgrēka rezultātā sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile, kas bijusi pārāk augsta, lai ugunsdzēsēji varētu to dzēst.

Francijas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka cīņai ar ugunsgrēku mobilizēti 400 ugunsdzēsēji.

Parīzes mēra vietnieks Emanuels Greguārs pavēstīja, ka katedrāle ir cietusi milzīgus postījumus. Pēc viņa teiktā, ārkārtas dienestu darbinieki cenšas glābt mākslas darbus katedrālē.

Katedrāles preses pārstāvis paziņoja, ka deg visa katedrāles koka iekšiene un tā, visticamāk, tiks iznīcināta.

Parīzes Dievmātes katedrāles būvniecība sākās 1163. gadā un būvdarbi (pirmo reizi) tika pabeigti 1345. gadā. Tā ir 128 m gara un 48 m plata.

UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā tā tika iekļauta 1991. gadā.