Siltajā ziemā izkūst "Gazprom" peļņa
Līdz ar klimata pārmaiņām krītas Krievijas uzņēmuma "Gazprom" peļņa. Šā gada pirmajā ceturksnī gāzes eksports uz tālās aizrobežas valstīm samazinājies par 10,2%, salīdzinot ar tādu pašu laikposmu pērn, bet martā – par 18 procentiem.
Iemesli ir siltā ziema galvenajā krievu gāzes eksporta tirgū –Eiropas Savienībā – un ekonomiskā krīze Turcijā, kas "Gazprom" klientu vidū ieņem otro vietu (pirmā ir Vācija, trešā – Itālija). Marta beigās Eiropas gāzes krātuves joprojām bija piepildītas par 40%, liecina "Gas Infrastructure Europe" dati, bet pirms gada – mazāk par 19 procentiem.
"Gazprom" pašlaik īsteno divus vērienīgus un dārgus gāzes vadu projektus: Eiropā daudz kritizēto "Nord Stream 2" uz Vāciju un Turcijas straumi. Krievijā oficiālā līmenī ignorē un pat noliedz globālo sasilšanu, kamēr Vācijā jau februāra vidū bija dienas, kad temperatūra pārsniedza 20 grādus.
Velsā termometra stabiņš pakāpās līdz 20,3 grādiem, pārspējot Lielbritānijas februāra siltuma rekordu, Nīderlandē vietām bija 19,3 grādi, Briselē – 18,8 grādi. Marta beigās Pasaules meteoroloģijas organizācija paziņoja, ka pēdējie četri gadi mūsu planētai bijuši siltākie novērojumu vēsturē. Salīdzinot ar pirmsindustriālo periodu 19. gadsimta otrajā pusē, vidējā gaisa temperatūra ir cēlusies aptuveni par vienu grādu – no mīnus 0,1 līdz plus 1,3.
Mūsu valstī ar vidējo gaisa temperatūru plus 7,6 grādi pagājušais gads bija trešais siltākais novērojumu vēsturē. 16. februārī Kolkā termometra stabiņš pārsniedza 13 grādus, un tagad tas ir agrākais datums, kad Latvijā bijis tik silts.
Turklāt Eiropas Savienībā daudz līdzekļu iegulda namu siltināšanā, kas arī neveicina "Gazprom" biznesu. Krievijas interesēm gan atbilst Vācijas plāns līdz 2038. gadam pilnībā atteikties no oglēm, kas nozīmē divkāršot gāzes īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā, jo tā ir daudz ekoloģiskāks kurināmais. Paredzama arī plašāka transportlīdzekļu pāreja no naftas produktiem uz gāzi.
