Krievija sāk izmeklēšanu pret Lietuvas tiesnešiem saistībā ar 1991.gada 13.janvāra lietu

Kā norādījusi komitejas pārstāve Svetlana Petrenko, krimināllieta ierosināta pret Viļņas apgabaltiesas tiesnešiem Aivu Survilieni, Virgīniju Pakalnīti-Tamošūnaiti un Artūru Šumsku, kā arī jau pensionējušos tiesnešu kolēģijas priekšsēdētāju Ainoru Kornēliju Macevičieni.

Viļņas apgabaltiesa 27.martā pasludināja spriedumu šai lietā, kas tiek uzskatīta par vienu no apjomīgākajām un svarīgākajām Lietuvas tiesu vēsturē, un atzina par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci 67 apsūdzētos, tostarp bijušo Padomju Savienības aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu, bijušo padomju armijas Viļņas garnizona komandieri Vladimiru Ushopčiku un bijušo PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) specvienības "Alfa" komandieri Mihailu Golovatovu.

Notiesātajiem piespriesti cietumsodi uz laiku no četriem līdz 14 gadiem, tai skaitā 94 gadus vecajam Jazovam aizmuguriski piespriests desmit gadu, Ushopčikam - 14 gadu un Golovatovam - 12 gadu ieslodzījums.

Klātienē tika tiesāti tikai divi apsūdzētie - Krievijas pilsoņi, bijušie padomju virsnieki Jurijs Meļs un Genadijs Ivanovs, jo pārējie apsūdzētie slēpjas Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, un viņus tiesā pārstāvēja Lietuvas valsts iecelti advokāti.

Maskava arī noraidīja Lietuvas lūgumu atļaut šai lietā nopratināt bijušo Padomju Savienības prezidentu Mihailu Gorbačovu.

Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau marta vidū neklātienē izvirzīja apsūdzības par "Krievijas pilsoņu nelikumīgu kriminālvajāšanu" bijušajam Lietuvas prokuroram Simonam Slapšinskam. Pats Slapšinsks, kas šobrīd strādā par advokātu, šos Maskavas soļus vērtējis kā politisku vajāšanu.

Kā tagad apgalvo Krievijas amatpersonas, Lietuvas tiesneši konstatējuši, ka "nav iespējams precīzi noteikt, kuru apsūdzēto darbībām bijušas visnopietnākās sekas", proti, kuru cilvēku darbību dēļ ievainoti vai nogalināti civiliedzīvotāji. Pēc Petrenko teiktā, tādējādi rupji pārkāpts krimināltiesību princips, ka visas šaubas traktējamas par labu apsūdzētajiem.

Krievijas Izmeklēšanas komiteja arī apgalvo, ka Lietuvas tiesas pretlikumīgi atjaunojušas šo lietu, kaut gan tā jau tikusi izmeklēta.

Komitejas paziņojumā arī atkārtoti apgalvots, ka Lietuvā tiekot "apzināti noklusēti fakti par šaušanu uz civiliedzīvotājiem no tuvējo ēku jumtiem un augšējiem stāviem", lai gan esot zināms, ka konfliktā piedalījusies "trešā puse", bet nav paskaidrots, par ko ir runa.

Viļņas apgabaltiesa 13.janvāra lietā piespriestos sodus pamatoja ar starptautiskajām tiesībām, Lietuvas Konstitucionālās tiesas lēmumiem un Lietuvas kriminālkodeksu, norādot, ka no starptautisko tiesību viedokļa Lietuvas Republika bija okupēta valsts un padomju militārpersonu darbība 1991.gada janvārī atbilst starptautiskajās tiesībās noteiktajiem kara noziegumu kritērijiem. Tiesa uzsvēra, ka, plānojot civilo objektu ieņemšanu, plānoti cilvēku upuri un civilpersonu slepkavības militārās operācijas laikā nav uzskatāmas par nejaušiem noziegumiem, bet "konsekventu, iepriekš izplānotu un paredzētu daļu no plaša mēroga un sistemātiska uzbrukuma mierīgajiem iedzīvotājiem, īstenojot Padomju Savienības un tās partijas organizācijas - Komunistiskās partijas - politiku, kuras nolūks bija saglabāt Lietuvas atrašanos Padomju Savienības sastāvā".

Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un kopumā cieta vairāk nekā tūkstotis cilvēku. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.

1999.gada augustā Viļņas apgabaltiesa jau notiesāja sešas padomju laika amatpersonas par viņu lomu 13.janvāra notikumos, piespriežot bijušajam Padomju Savienības Komunistiskās partijas Lietuvas filiāles līderim Mīkolam Burokevičam 12 gadu cietumsodu, bet viņa līdzgaitnieku Jozu Jermalaviču notiesājot ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem.

Tolaik Lietuvas likumi neļāva apsūdzētos tiesāt neklātienē. Otrreiz izmeklēšana tika sākta jau tajā pašā 1999.gadā, bet gadiem ilgi nevirzījās uz priekšu. Situācija mainījās tikai 2010.gadā, kad Lietuvas Seims pieņēma Kriminālkodeksa grozījumus, kas noteica, ka noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem nav noilguma un maksimālais sods par tiem var būt mūža ieslodzījums, turklāt apsūdzētos var saukt pie atbildības arī neklātienē, ja citas valstis izmanto iespējas viņus neizdot.