Tas ir noticis, Taivānā pirmoreiz par prezidentu ievēl sievieti. FOTO
Taivānā sestdien notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējusi Cai Inveņa, kļūstot par pirmo sievieti valsts prezidenta amatā, liecina provizoriskie rezultāti.
Valsts lielākā opozīcijas politiskā spēka Demokrātiski progresīvās partijas (DPP) līdere Cai ir vadībā ar aptuveni 60% balsu, bet Ķīnai draudzīgās valdošā partijas Gomiņdāna (Nacionālistiskā partija) (KMT) kandidāts Ēriks Ču saņem 30% balsu, liecina Taivānas telekanāla FTV tiešraidē notiekošās balsu skaitīšanas rezultāti pēc vairāk nekā puses nodoto balsu apkopošanas.
"Piedodiet, mēs esam zaudējuši. KMT vēlēšanās ir cietusi sakāvi. Mēs neesam strādājuši pietiekami smagi un esam pievīluši vēlētāju cerības," paziņoja Ču, uzrunājot atbalstītājus pie partijas galvenā biroja Taibei.
Ču dziļi paklanījās satriektajiem atbalstītājiem, izrādot savu atvainošanos, un paziņoja par atkāpšanos no partijas vadītāja amata.
"Mēs vēlamies apsveikt DPP ar uzvaru, šis ir Taivānas tautas mandāts," sacīja Ču. "Taivānas tauta ir vislielākie uzvarētāji."
Viņš arī pavēstīja, ka KMT pirmo reizi ir zaudējusi vairākumu parlamentā.
Bijusī zinātniece, kas kļuvusi par politiķi, Cai ir bijusi piesardzīga stratēģijas attiecībām ar Ķīnu izvēlē. Viņa ir izteikusies, ka vēlas saglabāt līdzšinējo statusu attiecībās ar lielo kaimiņvalsti. DPP tradicionālo ir neatkarību atbalstoša partija, bet kritiķi norāda, ka Cai destabilizēs situāciju.
Pēc gadu desmitiem ilga naidīguma pašreizējais prezidents Gomiņdāna pārstāvis Ma Indzju, kurš ir Taivānas prezidents kopš 2008.gada, ir īstenojis būtisku tuvināšanos ar Ķīnu.
Novembrī notika vēsturisks Ma un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina samits. Abu valstu starpā noslēgti vairāk nekā 20 līgumu, bet pieaug bažas, ka ciešākas attiecības ar Ķīnu var apdraudēt Taivānas suverenitāti, padarot to ekonomiski atkarīgu.
Ķīna ir brīdinājusi, ka pārraus attiecības ar Taivānas līderi, kurš neatzīst "vienas Ķīnas" principu. DPP nekad nav to atzinusi, tomēr analītiķi prognozē, ka uzvaras gadījumā Cai neprovocēs Ķīnu, jo lielākā daļa Taivānas iedzīvotāju vēlas mieru.
Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika. Ķīna uzskata Taivānu par savas teritorijas daļu un solījusi to atgūt, nepieciešamības gadījumā lietojot spēku.
Prezidenta vēlēsanas Taivānā
