foto: REUTERS/SCANPIX
Baltkrievijā "parazītiem" un bezdarbniekiem liks par ūdeni maksāt vairāk
Pērn martā Minskā un citviet Baltkrievijā noritēja protesti pret "liekēžu nodokli".
2019. gada 24. februāris, 07:26

Baltkrievijā "parazītiem" un bezdarbniekiem liks par ūdeni maksāt vairāk

Kas Jauns Avīze

Kas nestrādā, tas nemazgājas? Baltkrievijā nestrādājošus iedzīvotājus nolemts "represēt", paaugstinot viņiem maksu par karsto ūdeni.

“Ekonomikā nenodarbinātajiem”, kā šajā valstī dēvē bezdarbniekus, drīz būs jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem augstāka cena, paredz prezidenta dekrēts. Šādi iecerēts visus parazītus pielikt pie darba valsts uzņēmumos, kur algas bieži ir visai žēlīgas.

Zaudēs valsts subsīdijas

Iepriekšējā ideja par parazītu nodokli gan izgāzās. 2015. gada aprīlī prezidents Aleksandrs Lukašenko parakstīja dekrētu, kas paredzēja, ka nestrādājoši, bet darbspējīgi pilsoņi gadā iemaksās valsts kasē apmēram 230 eiro, ja nebūs kalendārajā gadā nomaksājuši nodokļus vairāk nekā 183 dienas. Pēc protestiem Lukašenko piekāpās un pagājušā gada janvārī dekrētu atcēla, bet tagad plānots liekēžiem sist pa kabatu citādā veidā. Sākotnēji bija iecerēts, ka nestrādājošie zaudēs tiesības uz valsts subsīdijām komunālajiem pakalpojumiem un maksās pilnu cenu no 1. janvāra, bet tagad termiņš pārcelts uz martu. Iesākumam runa ir tikai par karsto ūdeni, no septembra – arī gāzei un apkurei, bet nākotnē veselības aprūpei un izglītībai.

Četrreiz dārgāk

Komunālie tarifi var pieaugt apmēram četras reizes. Andrejs Kuļickis no Gomeļas ir ļoti norūpējies – pašlaik viņš mēnesī par dzīvokli maksā apmēram 130 rubļu (53 eiro), bet nākotnē summa var pieaugt līdz 300 rubļu (122 eiro). Gomeļā tāda daudziem esot visa alga, viņš apgalvo Deutche Welle (2017. gadā vidējā alga Baltkrievijā bija 354 eiro, šādi un lielāki ienākumi ir 13% iedzīvotāju.)

Kuļickis ilgu laiku strādājis Krievijas ziemeļos, bet Gomeļā darbu ar pieklājīgu algu atrast esot neiespējami. Viņš negrasās pakļauties jaunajai kārtībai: “Kālab man dzīvoklis par 300 rubļiem? Vienkāršāk to pārdot un aizbraukt no valsts.”

Glābj piemājas saimniecība

Braginā, pilsētiņā Gomeļas apgabalā, palikuši ap 3000 iedzīvotāju, jo pēc Černobiļas katastrofas 1986. gadā teju 5000 cilvēku pārcēla citur. Visi černobiliešu pabalsti sen atcelti, darbu atrast ir gandrīz neiespējami, Deutche Welle stāsta vietējais iedzīvotājs, 52 gadus vecais Vladimirs Teremeckis.
Arī viņš bija iekļauts liekēžu sarakstā, kaut arī pagaidām nekādas sekas nejustu – viņa dzīvoklim nemaz nav karstā ūdens pieslēguma. Kad rajona izpildkomiteja paziņoja, ka vietējā parazītu komisija Teremecki iekļāvusi datu bāzē, viņš vērsās ar sūdzību apgabala līmenī. Pēc dažām nedēļām ierēdņi secināja, ka Teremeckis ir izslēdzams no šā saraksta, jo viņam ir piemājas saimniecība, kas ražo “augkopības un lopkopības produkciju”.

Mājsaimniece vēršas tiesā

Gomeļas aktīvists, jurists Leonīds Sudaļenko aicina vērsties tiesā pret prezidenta Aleksandra Lukašenko dekrētu kā konstitūcijai neatbilstošu. Sudaļenko arguments – ikviens, pērkot pakalpojumus un preces, maksā arī pievienotās vērtības nodokli, tātad piedalās valsts ekonomikā. “Ekonomikā nenodarbināts – tas vispār nav juridisks termins,” uzskata Sudaļenko.

Jaunā dekrēta ieviešana solās būt tehniski sarežģīta – ja dzīvoklī mitinās tikai viens pats bezdarbnieks, viss skaidrs, bet ja kopā ar viņu arī strādājoši tuvinieki ar tiesībām uz subsīdiju? Ūdens skaitītājs ir tikai viens, un nevarēs noteikt, kurš plunčājies vannā. Cenšoties tikt skaidrībā, dekrēta ieviešana pārcelta uz martu. Tuvākajā laikā tiesa izskatīs pirmo prasību pret parazītu tarifiem. To iesniegusi Marija Tarasenko no Gomeļas, dzīvokļa īpašniece un mājsaimniece ar desmit gadu stāžu. Viņa vairāk nekā desmit gadu nostrādājusi fabrikā, vispirms par šuvēju, tad brigadieri un meistari. Darbs bijis tik smags, ka kopā ar vīru izlēmuši, ka abiem pietiks ar viņa algu. Tagad sieviete saņēmusi zvanu no namu pārvaldes ar brīdinājumu par iekļaušanu liekēžu sarakstā, ko uzskata par valsts iejaukšanos personiskajā dzīvē. Viņa norāda, ka Baltkrievijas laulības un ģimenes kodekss mājsaimniecības vadīšanu uzskata par sabiedriski derīgu darbu.