ASV izskata iespējas par "Islāma valsts" kaujinieku ieslodzīšanu Gvantanamo

ASV ir aicinājušas citas valstis savākt savus pilsoņus, kurus ASV sabiedrotie grupējumi aizturējuši Sīrijā, un saukt viņus pie atbildības.

Pirms divām nedēļām Republikāņu partijas senatori Toms Kotons no Arkanzasas, Džons Kornins un Teds Kruss no Teksasas, kā arī Marko Rubio no Floridas vēstulē Trampam apgalvoja, ka ASV sabiedrotie Sīrijas Demokrātiskie spēki tur gūstā vairāk nekā 700 "kaujās rūdītu teroristu". Senatori aicināja prezidentu apsvērt daļu no šiem gūstekņiem pārvest uz Gvantanamo cietumu, norādot, ka turp varētu nogādāt "ļaunākos no šiem "Islāma valsts" kaujiniekiem".

Senatori vēstulē norādīja, ka Gvantanamo viņi tiks saukti pie atbildības, bet nav skaidrs, kā tas tieši izpaustos.

Lielākā daļa no 40 ieslodzītajiem, kas pašreiz atrodas Gvantanamo, tika sagūstīti tā dēvētajā karā pret terorismu, un viņi joprojām nav saukti tiesas priekšā. Tikai deviņiem ir izvirzītas apsūdzības kara noziegumos un pārējie tiek turēti apcietinājumā bez apsūdzībām.

Valsts departamenta preses pārstāvis Roberts Paladino pirmdien nāca klajā ar paziņojumu, kurā aicināja citas valstis repatriēt un saukt pie atbildības Sīrijas Demokrātisko spēku aizturētos ārvalstu kaujiniekus. Paladino norādīja, ka tā ir "kopīga starptautiskās drošības problēma", bet Gvantanamo viņš nepieminēja.

Pentagona preses pārstāve aizturēto politikā Kandisa Treša atzinusi, ka Gvantanamo ir alternatīva Sīrijas Demokrātisko spēku aizturēto ārvalstu kaujinieku repatriācijai. Viņa norādīja, ka ASV politika ir "pamudināt valstis uzņemties atbildību par saviem ārvalstu teroristu kaujiniekiem", saucot viņus pie atbildības un iesaistot rehabilitācijas programmās vai kādā citā veidā, kas efektīvi novērš viņu atgriešanos pie terorisma.

Tiem, kas nevarēs atgriezties mājās, viena no iespējām, kas var tikt apsvērta, ir Gvantanamo, saskaņā ar Trešas sacīto, paziņojis Tramps.

Aizsardzības ministrija pauda līdzīgu viedokli, taču nedz ministrija, nedz Valsts departamenta Pretterorisma birojs nav atklājis, vai Trampa administrācija ir noskaidrojusi tiesisko pusi, proti, vai ASV drīkst aizturēt vai tiesāt "Islāma valsts" kaujiniekus Gvantanamo, izmantojot Kongresā 2009.gadā pieņemto Militāro komisiju likumu.

Abi dienesti nav arī precizējuši, cik no Sīrijas Demokrātisko spēku gūstekņiem, ko ASV administrācija vēlas repatriēt, varētu būt kandidāti uz Gvantanamo cietumu.

Tramps pērnā gada janvārī parakstīja izpildrīkojumu par Gvantanamo cietuma darbības turpināšanu, anulējot eksprezidenta Baraka Obamas 2009.gadā parakstīto direktīvu par šīs ieslodzījuma vietas slēgšanu.

Cietums Gvantanamo līča bāzē Kubā tika atvērts 2002.gadā, un tajā tika ieslodzītas personas, kas aizturētas toreizējā ASV prezidenta Džordža Buša sāktajā "karā ar terorismu", tostarp aizdomās turamie par 2001.gada 11.septembra teroraktiem.

Ieslodzītie tika turēti aizdomās par saistību ar talibiem un "Al Qaeda", un militārās komisijas, ko Kongress izveidoja pirms "Islāma valsts" rašanās, ierobežotas darbam tikai ar personām, kas nav ASV pilsoņi un ir saistīti ar "Al Qaeda".

Kopš 2008.gada jauni ieslodzītie Gvantanamo nav ievesti.