Grībauskaite pikta par "Breksitu", jo tas aizkavē sarunas par ES 2021.-2027.gada budžetu
Neskaidrība ap noteikumiem, ar kādiem Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības (ES), aizkavē dalībvalstu sarunas par bloka 2021.-2027.gada budžetu, piektdien paziņojusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
Pēc viņas teiktā, par to tiks runāts tikai nākamā gada rudenī.
"Kamēr britu politiķi nepanāks nacionālo vienošanos, partiju vai frakciju vienošanos, lai kā nu to dēvētu, kamēr nebūs kopīga redzējuma, kā viņi iztēlojas "Breksitu" un ko viņi vēlas, tikmēr mēs vienkārši šķērdējam laiku, un galvenais, ka Eiropa kļūst par šā politiskā haosa ķīlnieci," Grībauskaite sacījusi Lietuvas sabiedriskajai televīzijai Briselē.
"Vakar [ceturtdien] nācās izlemt, ka par jauno finanšu perspektīvu runāsim nevis nākamā gada sākumā, lai paspētu laikā vienoties, bet pagaidām pārcēlām to uz nākamā gada rudeni, un tās jau ir tieši šā haotiskā "Breksita" sekas," teikts viņas komentārā, ko ziņu aģentūrai BNS nodevis prezidentes preses dienests.
Pēc Grībauskaites teiktā, ņemot vērā, ka Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja uz tikšanos ar ES valstu līderiem ierodas "bez skaidra mandāta", šīs tikšanās nav rezultatīvas.
Ceturtdien dalībvalstis Briselē izklāstīja savu nostāju par Eiropas Komisijas izstrādāto sākotnējo budžeta piedāvājumu.
"Mēs, Baltijas valstis, ļoti vienoti iestājāmies par tiešmaksājumiem un kopējo lauksaimniecības finansējumu. Daudzu valstu nostājas grupējās un tika skaidri izteiktas, tātad Eiropas Komisijai tās ir lieliskas vadlīnijas otrā piedāvājuma izstrādāšanai. Domājams, ka tas parādīsies līdz jūnijam. Nu, bet sarunas pagaidām paredzētas vēl vēlāk - 2019.gada rudenī," norādījusi Lietuvas prezidente.
Lietuvai jaunajā budžetā svarīgākās prioritātes ir atbalsts no kohēzijas fondiem, maksājumi lauksaimniekiem un līdzekļi Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanai un stratēģiskajiem enerģētikas un transporta projektiem.
Lietuvas iekšzemes kopproduktam pārsniedzot 75% ES dalībvalstu vidējā līmeņa, EK ierosinājusi par 24% samazināt tai paredzēto atbalstu no kohēzijas fondiem. Kā uzsvērusi Grībauskaite, tik krass samazinājums ir nepieņemams, tādēļ jāmēģina panākt, lai Lietuvai tiktu noteikts pārejas laiks un atbalsta samazināšanās notiktu pakāpeniski.
Lietuva kopā ar Latviju un Igauniju arī tiecas panākt, lai tiešmaksājumi Baltijas valstu lauksaimniekiem drīzāk sasniegtu ES vidējo līmeni. ES jau šobrīd nepilda savas 2013.gadā uzņemtās saistības, ka līdz 2020.gadam visām dalībvalstīm tiešmaksājumu līmenis nebūs zemāks kā 196 eiro par hektāru. Saskaņā ar EK pašreizējo piedāvājumu 2021.gadā lietuviešu zemniekiem paredzēts maksāt 174 eiro par hektāru.
