Grībauskaite: Lietuvai nav pieņemams EK piedāvātais tiešmaksājumu līmenis
foto: Sputnik/Scanpix
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
Pasaulē

Grībauskaite: Lietuvai nav pieņemams EK piedāvātais tiešmaksājumu līmenis

Jauns.lv / LETA

Lietuvai nav pieņemams tāds tiešmaksājumu līmenis, kādu šobrīd jaunajam 2021.-2027.gada Eiropas Savienības (ES) budžeta periodam piedāvā Eiropas Komisija (EK), pirmdien pēc tikšanās ar lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem norādījusi prezidente Daļa Grībauskaite.

Grībauskaite: Lietuvai nav pieņemams EK piedāvātai...

"Līdz pat šim laikam, 14 gadus pēc Lietuvas iestāšanās Eiropas Savienībā, ES nepilda savas saistības maksāt mūsu lauksaimniekiem nediskriminējošus, vienlīdzīgus, taisnīgus tiešmaksājumus. Tas dod nopietnu pamatu sākt sarunas no iepriekš apsolītajām summām," žurnālistiem pēc šīs tikšanās sacījusi sacījusi Grībauskaites padomniece Lina Antanavičiene.

Kā ziņots, ceturtdien, 13.decembrī, kad ES dalībvalstu un to valdību vadītāji, EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers un ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni tiksies, lai apspriestu ES budžetu, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieki Briselē gatavojas piedalīsies protesta akcijā, iestājoties par godīgiem tiešmaksājumiem.

Pēc Antanavičienes teiktā, Grībauskaite atzīst, ka vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana zemniekiem Eiropas tirgū ir viens no svarīgākajiem Lietuvas sarunu jautājumiem, tādēļ pašu lauksaimnieku aktivitātes ir "vajadzīgas un apsveicamas".

Šobrīd vidējais tiešmaksājumu līmenis Eiropas Savienībā ir 266 eiro par hektāru, bet Lietuvai tas šogad bija 166 eiro.

Kā atgādinājusi prezidentes padomniece, 2013.gadā ES līderi vienojās, ka līdz 2020.gadam visām dalībvalstīm tiešmaksājumu līmenis nebūs zemāks par 196 eiro.

Lietuvas Zemkopības kameras priekšsēdētājs Arūns Svitojus norādījis, ka Lietuvas zemnieki pirms vairāk nekā mēneša jau pievērsuši ES uzmanību šai problēmai protesta akcijā Briselē, tomēr paudis bažas, ka vienošanās process var ieilgt saistībā ar "Breksitu", neskaidrībām par jauno budžetu un gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Tikmēr Lietuvas jauno zemnieku savienības vadītājs Vītauts Buivīds norādījis, ka ir svarīgi ne tikai izcīnīt lielākus tiešmaksājumus, bet arī taisnīgi tos sadalīt arī Lietuvā.

Pēc viņa teiktā, Lietuva kopš iestāšanās ES 2004.gadā zaudējusi vairāk nekā 100 000 zemnieku - viņu skaits šai laikā samazinājies no 237 000 līdz aptuveni 130 000.

Saskaņā ar Lietuvas Zemkopības kameras informāciju 2021.-2027.gada budžeta periodā Lietuvai tiešmaksājumiem paredzēts piešķirt 3,344 miljardus eiro jeb par 5,8% vairāk nekā 2014.-2020.gada budžetā, taču Lauku attīstības programmai paredzēti tikai 1,214 miljardi eiro jeb par 26,2% mazāk nekā iepriekš. Līdz ar to kopējā summa būs aptuveni 4,558 miljardi eiro - par 5,2% mazāk nekā 2014.-2020.gada budžetā.

Lietuvas Zemkopības kamera lēš, ka tiešmaksājumi tiks palielināti par 2% gadā un 2027.gadā tiem būtu jāsasniedz 204 eiro par hektāru jeb 79% no ES vidējā līmeņa.

Laikā, kad tika plānota 2014.-2020.gada Kopējā lauksaimniecības politika, Lietuvas zemnieki bija sarīkojuši sešas protesta akcijas un panāca, ka līdz 2019.gadam vidējais tiešmaksājumu līmenis sasniegs 181 eiro, lai gan tobrīd Lietuvai tika solīti tikai 144 eiro.