Pirmais gadījums vēsturē: par veiktu eitanāziju izvirza apsūdzību - paciente neesot gribējusi mirt
Par eitanāzijas veikšanu kādai 74 gadus vecai pacientei Nīderlandes ārstei izvirzītas apsūdzības. Ar Alcheimera slimību sirgstošā paciente neesot gribējusi nomirt, atzinusi Reģionālā eitanāzijas kontroles padome.
Šis ir pirmais gadījums 16 gadu laikā, kopš Nīderlandē legalizēta eitanāzija. (šī valsts kļuva par pirmo valsti pasaulē, kurā ar likumu atļāva neārstējami slimiem un nenovēršamām mokām pakļautiem pacientiem izbeigt dzīvi.).
Prokurori apgalvo, ka pacientes griba esot bijusi nekonkrēta, ar biežu mainību, proti, sieviete regulāri paziņojusi, ka vēlas nomirt, bet tikpat bieži arī izteikusies, ka gribētu turpināt dzīvi. Tas liek secināt, ka neesot bijis pilnīgi skaidrs, vai paciente tiešām vēlas tikt eitanizēta.
“Ārstam vajadzēja atkal un atkal izrunāt šo jautājumu ar pacienti, lai noskaidrotu, vai patiešām tā ir viņas griba,” teikts ziņojumā. Tāpat piebilsts, ka šis gadījums liks nopietni izvērtēt esošo likumdošanu saistībā ar demences pacientu dzīves izbeigšanu ar eitanāzijas palīdzību.
Nīderlandes veselības ministrs televīzijā izteicies, ka nedomā, ka šī lieta varētu būt iemesls likuma maiņai.
Nīderlandē eitanāzija ir atļauta kopš 2002. gada – tā ir pirmā valsts pasaulē, kas ar likumu atļāvusi neārstējami slimiem pacientiem izbeigt dzīvi pēc pašu vēlēšanās. Pērn teju 7000 cilvēkiem Nīderlandē veikta eitanāzija, tie ir vairāk nekā 4% no visiem nāves gadījumiem valstī.
