Britus tuvākajā laikā var sagaidīt masveida pārcelšanās
Lielbritānijas klimata pārmaiņu komitejas eksperti brīdina, ka valsts piekraste pārskatāmā nākotnē kļūs neapdzīvojama jūras līmeņa celšanās un krasta erozijas dēļ.
Līdz 2050. gadam vismaz 32 000 māju vairs nebūs apdzīvojamas un līdz šā gadsimta beigām tādu būs vismaz 82 000, brīdina pētnieki. Vairāk nekā miljons māju 2080. gadā atradīsies pastāvīgā plūdu riska zonā. Apdraudēti būs arī tūkstošiem kilometru šoseju un simtiem kilometru dzelzceļa, raksta Times.
Īpašumā pie jūras labāk neieguldīt
Eksperti uzskata, ka varas iestādes neinformē par reālajām briesmām, kaut gan runa ir gan par nākamajām paaudzēm, gan par šodienas bērniem un jauniešiem. Pēc komitejas domām, nav jēgas nereālajiem un ļoti dārgajiem plāniem, kā nostiprināt krasta līniju.
Tā vietā Oksfordas universitātes profesors Džims Hols iesaka izplānot, kā pārcelt uz drošu vietu ciematus un pat veselas pilsētas. Izmaksas būtu jāsedz nevis pašiem klimata pārmaiņu upuriem, bet gan no valsts un pašvaldību budžetiem.
Komitejas priekšsēdētāja vietniece, baronese Brauna uzskata par nepieņemamu, ka nekustamo īpašumu pircēji piekrastes rajonos neko nezina par risku un domā, ka iegulda ne tikai savā, bet arī pēcteču nākotnē.
Bezdarbība draud ar katastrofu
Šīs problēmas skar ne tikai Apvienoto Karalisti. Starpvaldību klimata pārmaiņu ekspertu grupas īpašajā ziņojumā brīdināts, ka jārīkojas jau tagad, citādi planētas ekosistēmai nenovēršams kaitējums būs nodarīts jau pēc 12 gadiem.
2015. gadā 195 valstu parakstītā Parīzes vienošanās paredz noturēt vidējo temperatūru ne augstāk par 1,5 grādiem virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa. Zinātnieki uzskata, ka tas ir vienīgais veids, kā izvairīties no klimata katastrofas un saglabāt dzīvību uz Zemes mums zināmajā veidolā.
Tomēr ar runāšanu un labu gribu konferencēs nepietiek – cilvēce pārliecinoši virzās uz trīs grādiem virs laika, kad vēl nepazinām automobiļus un ogļu spēkstacijas. Aktīva planētas sildīšana sākās 19. gadsimta otrajā pusē, un pašlaik ir vidēji par grādu karstāks.
Tas tikai šķietami ir maz, jo realitātē paaugstinās okeāna līmenis, kūst ledāji, vienas vietas cieš no plūdiem, citas pārvēršas tuksnesī, un sekas būšot jūtamas pat tūkstošiem gadu.
Ļoti radikālas pārmaiņas
Trīs gados tapušajā ziņojumā simtiem ekspertu norāda, ka ar izmešu samazinājumu nepietiks – līdz gadsimta vidum tie jāsamazina līdz nullei, kas nozīmē atteikšanos no oglēm, naftas un gāzes, tātad radikālas pārmaiņas ekonomikā.
Līdz 2050. gadam 85% elektrības jānodrošina no atjaunojamās enerģijas avotiem, piemēram, saules un vēja. Pētnieki rēķina, ka šādas pārmaiņas prasīs 2,5% no visa pasaules kopprodukta – divdesmit gados pa 2,1 triljonam eiro katru gadu.
“Politiķus gaida grūta izvēle: pārliecināt savus vēlētājus, ka ziņojumā izklāstītās revolucionārās pārmaiņas ir neizbēgamas un jārīkojas tieši tagad, vai arī pilnībā ignorēt ziņojumu un apgalvot, ka zinātnieki kļūdās (ASV prezidenta Donalda Trampa taktika – Red.),” teic BBC zinātnes apskatnieks Deivids Šukmans.
Turklāt, lai glābtu pasauli, katram jāsāk ar sevi – būšot jāpārsēžas uz divriteņiem un elektroauto, jāatsakās no ceļojumiem ar lidmašīnu, jāēd mazāk gaļas un piena produktu, pēc iespējas jāatsakās no plastmasas un jo sevišķi no nepārstrādājama iepakojuma. “Tas nav kādas no mums tālas zinātnes jautājums, tas tieši skar to, kā mēs visi dzīvojam un strādājam,” pauž klimata ekspertu grupas līdzpriekšsēdētāja Debra Robertsa.
