Pētnieks: ASV būtu vairāk jādomā par Baltijas valstu un Polijas pretgaisa aizsardzības stiprināšanu
Patlaban būtu svarīgi, lai ASV vairāk domātu par Baltijas valstu un Polijas pretraķešu un pretgaisa aizsardzības stiprināšanu, vērtējot ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu par ASV vienpusējo izstāšanos no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INFT), aģentūrai LETA norādīja Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns.
"Trampa paziņojums nav liels pārsteigums, jo ASV jau iepriekš apsūdzēja Krieviju par līguma nosacījumu neievērošanu. Ir nelielas bažas par bruņošanās sacensības pieaugumu pasaulē, kas var negatīvi skart arī Baltijas valstis, taču realitātē šī sacensība pieaug visu laiku un Trampa paziņojums tikai "de facto" fiksē esošo situāciju," sacīja Andžāns.
Viņš norādīja, ka Krievijas militārajā doktrīnā arvien lielāka loma tiek atvēlēta vidējā un tuvā darbības rādiusa raķetēm, kuras var sasniegt mērķus pierobežā. "Krievija attīsta savus ieročus, kas pārkāpj līguma nosacījumus, tāpēc ASV tagad parāda, ka turpmāk vairs nebūs iespējama vienpusēja līguma nosacījumu neievērošana," skaidroja Andžāns.
Pētnieks norādīja, ka, runājot par Baltijas reģionu, Krievija tagad varētu piedraudēt ar jaunu ieroču sistēmu izvietošanu reģionā, taču jau iepriekš "Iskander" tipa raķetes ir izvietotas Kaļiņingradas apgabalā. "Šaubos, ka viens vai otrs papīrs no tā atturētu," sacīja Andžāns.
Viņš uzsvēra, ka šajā situācijā būtu svarīgi, lai ASV vairāk domātu par Baltijas valstu pretraķešu un pretgaisa aizsardzības stiprināšanu un rotācijas kārtībā šādas ieroču sistēmas izvietotu reģionā.
"Tas būtu svarīgi Krievijas atturēšanai. Patlaban Baltijas valstīs un Polijā rotācijas kārtībā jau atrodas NATO sauszemes spēki, tiek veikta gaisa telpas patrulēšana, taču pretraķešu un pretgaisa aizsardzība ir vāja. To būtu nepieciešams stiprināt," skaidroja Andžāns.
Kā ziņots, sestdien Tramps, apsūdzot Krieviju līguma pārkāpšanā, paziņoja, ka ASV vienpusēji izstāsies no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INFT).
Tramps arī teica, ka ASV sāks izstrādāt šādas raķetes, ja neizdosies panākt jauna līguma noslēgšanu ar Krieviju un arī ar Ķīnu.
Līgumu par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju 1987.gadā Vašingtonā parakstīja toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans un toreizējais Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs.
Atbilstoši līgumam abas puses iznīcināja gan nukleārās, gan konvencionālās raķetes ar tuvu darbības rādiusu (500 - 1000 kilometri) un vidēju darbības rādiusu (1000 - 5500 kilometri), kā arī šo raķešu palaišanas iekārtas. Raķešu iznīcināšana tika pabeigta 1991.gadā, un pavisam tika iznīcinātas 2692 raķetes. Līgums neattiecas uz jūrā bāzētajām raķetēm.
"Mēs izbeigsim šo līgumu un izstāsimies," sacīja Tramps žurnālistiem Nevadas štata Elko pilsētā, kur viņš piedalījās republikāņu kandidāta Senāta starpvēlēšanu kampaņā.
"Viņi to pārkāpj daudzus gadus. Un es nezinu, kāpēc [iepriekšējais ASV] prezidents [Baraks] Obama neveda sarunas, lai izstātos. Un mēs neļausim viņiem pārkāpt kodollīgumu un būvēt ieročus, un mums tas nav atļauts," teica Tramps.
Avots Krievijas Ārlietu ministrijā, komentējot šo Trampa paziņojumu, apsūdzēja Vašingtonu, ka tā ilgstoši pārkāpj šo līgumu, un sacīja, ka galvenais ASV izstāšanās mērķis ir vienpolāras pasaules radīšana, taču uzsvēra, ka to neizdosies sasniegt.
Vašingtona un Maskava ilgstoši apsūdz viena otru Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju pārkāpšanā. ASV norāda, ka Krievija līgumu pārkāpusi, izstrādājot spārnoto raķeti 9M729.
