Tiesa nosaka daļēju dīzeļdzinēju aizliegumu Berlīnē
Berlīnes tiesa otrdien uzdevusi Vācijas galvaspilsētai noteikt vecāku modeļu dīzeļdzinēju aizliegumu vairākās maģistrālajās ielās pilsētas centrā.
Aizliegums attiecas uz 11 galveno maģistrālo ielu posmiem, tostarp uz Frīdrihštrāses iepirkšanās jūdzi.
Tiesa noteikusi, ka aizliegums pilnībā ieviešams līdz 2019.gada jūnijam.
Tomēr tiesa tikai daļēji apmierinājusi prasību, kuru bija iesniegusi organizācija "Vācijas Vides Akcija" (DUH), kas vēlējās panākt pilnīgu dīzeļdzinēju aizliegumu Berlīnes centru ieskaujošā Ringbāna iekšienē.
Tomēr tiesa norādīja, ka arī daļējs aizliegums samazinās kaitīgo slāpekļa dioksīda (NO2) izmešu daudzumu.
Cenšoties izvairīties no dīzeļdzinēju aizlieguma, Berlīnes federālās zemes valdība, kuru veido sociāldemokrāti (SPD), "zaļie" un kreiso ekstrēmistu partija "Die Linke" ("Kreisie"), piedāvāja apgādāt autobusus ar jauniem izpūtēju filtriem, līdz 2030.gadam pāriet uz elektrobusiem un dotēt uzņēmumus, kas pāriet uz elektromobiļiem.
Berlīnes valdība piedāvāja arī jaunu velosipēdistu celiņu izveidi un noteikt jaunu ātruma ierobežojumu vairākos pilsētas rajonos, kur automašīnas turpmāk nedrīkstētu pārsniegt 30 kilometrus stundā.
Jau iepriekš Vācijas federālā administratīvā tiesa atzina, ka dīzeļdzinēju aizliegumi pilsētās ir pieļaujami, ja tie ir samērīgi.
Pēc šī sprieduma Hamburga jau noteikusi dīzeļdzinēju aizliegumu divās maģistrālajās ielās pilsētas centrā.
Savukārt Štutgarte plāno, sākot ar 1919.gadu, noteikt daudz plašāku dīzeļdzinēju aizliegumu pilsētas centrā.
Šim piemēram grasās sekot arī Frankfurte.
