Lietuvā valsts bēru ceremonijā pārapbedīs nacionālo partizānu komandieri Ramanausku-Vanagu
foto: BNS Foto
Ādolfa Ramanauska-Vanaga mirstīgās atliekas jau nogādātas Svētā Jāņa baznīcā Viļņas universitātē.
Pasaulē

Lietuvā valsts bēru ceremonijā pārapbedīs nacionālo partizānu komandieri Ramanausku-Vanagu

LETA

Viļņas Antakalnes kapsētā sestdien valsts bēru ceremonijā svinīgi pārapbedīs Lietuvas nacionālo partizānu komandieri Ādolfu Ramanausku-Vanagu.

Lietuvā valsts bēru ceremonijā pārapbedīs nacionāl...

Priekšpusdienā sabiedrība varēs godināt Ramanauska-Vanaga piemiņu Viļņas universitātes Sv.Jāņa baznīcā, kur novietots šķirsts ar viņa mirstīgajām atliekām, ko arheologi šogad atrada tā dēvētajos Viļņas Bāreņu kapos. Plkst.13 Viļņas katedrālē sāksies Sv.Mise, ko noturēs arhibīskaps metropolīts Gintars Grušs, bet pēc tam bēru procesija dosies ceļā uz Antakalnes kapsētu.

Partizānu karš Lietuvā norisinājās no 1944. līdz 1953.gadam. Alītas skolotāju semināra pasniedzējs Ramanausks (1918-1957) partizānu kustībā iesaistījās 1945.gada pavasarī, sākoties otrajai padomju okupācijai. 1948.gadā viņš tika ievēlēts par Dienvidlietuvas partizānu apriņķa komandieri. 1949.gadā Ramanausks-Vanags kopā ar citiem partizānu kustības komandieriem parakstīja Lietuvas brīvības cīņas kustības padomes deklarāciju.

1956.gadā Ramanausks un viņa sieva Kauņā tika apcietināti un gadu vēlāk viņam 39 gadu vecumā tika izpildīts nāvessods. Cietuma mediķu rakstītie dokumenti liecina, ka jau drīz pēc aizturēšanas viņš nežēlīgi spīdzināts.

1998.gadā Ramanauskam-Vanagam pēc nāves piešķirta brigādes ģenerāļa pakāpe, bet gadu vēlāk - pirmās pakāpes Vīša krusta ordenis.

Pērn Lietuvas Seims nolēma pasludināt 2018.gadu par Ramanauska-Vanaga piemiņas gadu, pieminot 100.gadskārtu kopš viņa dzimšanas.

Nacionālo partizānu komandiera atdusas vieta tika meklēta desmitiem gadu, pārbaudot visas iespējamās versijas un katru pieejamo informāciju, līdz beidzot arheologi viņa mirstīgās atliekas atrada tā dēvētajos Viļņas Bāreņu kapos, kur apglabāti bezpajumtnieki, slimnīcās miruši cilvēki bez tuviniekiem un neatpazīti mirušie. Domājams, ka šajos kapos aprakti arī vairāki citi pazīstami nacionālo partizānu kustības dalībnieki.

Lietuvas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Daiņus Žalims norādījis, ka partizānu karš vērtējams kā likumīga Lietuvas pašaizsardzība pret Padomju Savienības agresiju un Ramanausks-Vanags būtībā uzskatāms par republikas bruņoto spēku komandieri.

"No konstitucionālo un starptautisko tiesību viedokļa partizāni bija Lietuvas Republikas organizētie bruņotie spēki," viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS, piebilstot, ka no minēto tiesību viedokļa lietuviešus nedrīkstēja sodīt par pretošanos agresijai.
Pēc Žalima teiktā, partizānu dibinātā Lietuvas brīvības cīņas kustības padome saskaņā ar Lietuvas konstitūciju tobrīd bija augstākā likumīgā varas institūcija. 1949.gada 16.februārī tā pieņēma deklarāciju, kurā uzņēmās atbildību vadīt neatkarīgas demokrātiskas Lietuvas valsts atjaunošanu.

Kā atgādinājis Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs, šai dokumentā ir atsauce uz Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, un tas nozīmē, ka Lietuvai šī deklarācija ir saistoša kopš 1949.gada.

Jau ziņots, ka Ramanauska-Vanaga piemiņas godināšana Lietuvā izpelnījusies Kremļa sašutumu, bet, kā uzsvēruši Lietuvas valsts vadītāji, tāda Maskavas reakcija tikai apliecina nacionālo partizānu komandiera varonīgos nopelnus savas tēvzemes brīvības labā.

Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova ceturtdien paziņoja, ka Lietuva "turpina kursu uz nesenās vēstures pārskatīšanu" un cenšas iztēlot par varoņiem un mocekļiem "bandītisko formējumu dalībniekus, kuru rokas līdz elkoņiem notrieptas ar asinīm".

Kā izteicās Zaharova, Lietuvas lēmums sestdien valsts bērēs pārapbedīt Ramanauska-Vanaga mirstīgās atliekas esot "īpaši cinisks", jo viņa kaps Antakalnes kapsētā atradīsies netālu no vietas, kur apglabāti vairāk nekā pieci tūkstoši padomju karavīru, kuri krituši, atbrīvojot Viļņu no vācu okupantiem.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, komentējot šos izteikumus, norādīja, ka Ramanausks-Vanags "bija cilvēks, kurš okupantos raisīja lielu naidu, kas nav aprimis līdz šai dienai".

"Pat mūsdienu Krievijā redzam šā naida uzplaiksnījumus, kas vērsti pret mums, pret brīvu, demokrātisku un neatkarīgu valsti. Tas vēlreiz pierāda, ka pat viens cilvēks valsts vēsturē var būt tik nozīmīgs un tik daudz paveikt," žurnālistiem sacījusi prezidente. "Tas arī vēlreiz apliecina, ka mēs apglabāsim savu varoni, savu brīvības simbolu."