Igaunijā apcietināti divi aizdomās turamie par spiegošanu Krievijas labā
Igaunijas Harju apriņķa tiesa otrdien noteikusi drošības līdzekli apcietinājumu diviem aizdomās turamajiem par spiegošanu Krievijas labā, paziņojusi Igaunijas ģenerālprokuratūra.
Aizdomās turamie ir 1980.gadā dzimušais Deniss Metsavass, kurš līdz šim dienējis Igaunijas Aizsardzības spēkos, un viņa 1953.gadā dzimušais tēvs Pjotrs Voļins. Abi ir Igaunijas pilsoņi, kas pilsonību ieguvuši 90.gados.
Pēc ģenerālprokuratūras sniegtās informācijas, abi aizdomās turamie vairāk nekā piecus gadus nodevuši valsts noslēpumus un konfidenciālu ārējo informāciju Krievijas militārajam izlūkdienestam - bruņoto spēku ģenerālštāba Galvenajai pārvaldei, kas agrāk bija pazīstama ar nosaukumu Galvenā izlūkošanas pārvalde (GRU).
Ievērojot izmeklēšanas intereses, ģenerālprokuratūra pagaidām neatklāj, kāda informācija nodota Krievijai.
Izmantojot dienesta stāvokli, informāciju ieguvis Metsavass, bet Krievijas militārajam izlūkdienestam to nodevuši abi aizdomās turamie gan izmantojot sakaru kanālus, gan personīgu tikšanos laikā. Ģenerālprokuratūra neatklāj, vai informācijas apmaiņa notikusi Igaunijā vai ārzemēs.
Metsavass, kuram ir majora dienesta pakāpe, sācis dienestu artilērijā valsts ziemeļaustrumos, kur viņam bijuši pieejami artilērijas attīstības plāni. bet vēlāk dienējis Ģenerālštābā, kur līdz šim bijis štāba virsnieks kaujas atbalsta departamentā. No pirmdienas viņam bija paredzēts sākt dienestu zemessardzē "Kaitseliit".
Voļins tagad ir pensionārs, taču agrāk strādājis dažādās vietās, tostarp Igaunijas ieslodzījuma vietu sistēmā. Padomju laikā viņš dienējis robežsardzē.
Aizsardzības spēku komandieris ģenerālis Riho Terrass preses konferencē trešdien teica, ka Metsavass tika uzskatīts par kompetentu un apzinīgu virsnieku.
"Tomēr viņš ir nodevējs," uzsvēra Terrass.
Viņš sacīja, ka nodarīts būtisks kaitējums gan Igaunijai, gan sabiedrotajiem, un par notikušo spiegošanu informēta NATO.
"Nodarīts kaitējums, ievainojumu guvušas Igaunijas aizsardzības spējas, bet to var sadziedēt, un mūsu valsts joprojām ir aizsargāta," teica Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris, piebilstot, ka Aizsardzības spēku personālsastāvs guvis emocionālu triecienu.
Savukārt Igaunijas Drošības policijas priekšnieks Arnolds Sinisalu šajā pašā preses konferencē sacīja: "Sadarbība [ar ārvalsts specdienestu] var sākties vienkārši uz sociālo kontaktu pamata. Ar cilvēku tiks strādāts ilgi, un kādā brīdī, kad cilvēks būs nodevis pavisam sīku informāciju, viņam vairs nebūs atpakaļceļa."
Sinisalu piebilda, ka pašlaik nav pamata "konspirācijas teorijām", ka abu aizdomās turamo rīcībai bijis ideoloģisks motīvs.
Drošības policijas priekšnieks arī teica, ka Voļins savulaik dienējis Padomju Savienības robežsardzē, kur, visticamāk, nonācis saskarē ar specdienestiem, tomēr domājams, ka tam nav nozīmes pašreizējās lietas kontekstā.
Pēc aizsardzības ministra Jiri Luika rīkojuma izveidota komisija, kas izanalizēs notikušo.
