Spānijā gatavojas iznest Franko no mauzoleja
Spānijas centriski kreisā valdība pieņēmusi dekrētu par bijušā diktatora Fransisko Franko pārapbedīšanu. Diskusijas par to rit jau gadu desmitiem, un vēl nepieciešams parlamenta atbalsts.
Franko pēc teju 40 gadu valdīšanas nomira 1975. gadā, un tikai pēc viņa nāves Spānija atgriezās pie demokrātijas. Kaudiljo jeb vadoni apbedīja Kritušo ielejā, monumentālā kompleksā 60 kilometru no Madrides, uzceltā pēc Franko pavēles 1940.–1959. gadā. Būvniecībā piedalījās arī politieslodzītie republikāņi.
Šeit ir apbedīti vairāk nekā 34 000 cilvēku, krituši abās pusēs pilsoņu kara laikā 1936.–1939. gadā. Tomēr daudzi uzskata, ka tas ir piemineklis diktatūrai, jo centrā zem milzīga cementa krusta ir paša Franko kaps, pie kura katru dienu ir nolikti svaigi ziedi un bieži pulcējas fašisma ideju piekritēji.
Spānijas vicepremjere Karmena Kalvo paziņojusi, ka pašreizējā Franko kapavieta “demonstrē necieņu pret pasauli un upuriem, kas tur apbedīti”.
Jūnijā pie varas nākušais premjers Pedro Sančess paudis, ka Spānija kā Eiropas demokrātija nevar pieļaut simbolus, kas “šķeļ spāņus”. Pēc viņa vārdiem, līdzīgu mauzoleju nevar iztēloties nevienā citā Eiropas valstī, kas pārdzīvojusi fašisma diktatūru. Varas iestādes šajā vietā plāno uzcelt antifašisma muzeju un pieminekli izlīgumam.
Paredzams, ka valdības dekrētu atbalstīs kreisā partija Podemos ar Katalonijas un Basku zemes neatkarības aizstāvjiem, bet pret balsos Tautas partija, galvenais opozīcijas spēks.
Tikmēr Franko pēcteču ģimene paziņojusi, ka neapstrīdēs valdības dekrētu. “Protams, mēs uzņemsimies atbildību par mana vectēva pīšļiem,” laikrakstam La Razon pavēstījis diktatora mazdēls Fransiss Franko. Mirstīgās atliekas varētu pārvest uz ģimenes kapenēm Galisijā.
Valdība gatavojas izveidot patiesības komisiju, kurai jānodarbojas ar visu pilsoņu kara apbedījumu inventarizāciju, jāapzina pazudušie un nogalinātie, jāizveido jauna kompensāciju sistēma upuru pēctečiem.
