Krievijai izdevies sabojāt attiecības ar vēl vienu valsti – Grieķiju
Grieķijas un Maķedonijas vienošanās nav pa prātam Krievijai. Iemesls ir Atēnu vienošanās ar Maķedoniju par tās nosaukumu, lai pieliktu punktu gadu desmitiem ilgajam strīdam.
Atklājies, ka Krievijas vēstniecības Grieķijā darbinieki centušies uzpirkt ierēdņus, uzņēmējus un ietekmīgus mūkus no pareizticīgo klosteriem Afonā, lai novērstu līguma noslēgšanu ar Maķedoniju. Mērķis bijis sarīkot masveida protestus.
Paver ceļu uz Rietumu aliansēm
Atēnas izraidījušas divus Krievijas diplomātus, vēl diviem atteikta atļauja iebraukt valstī, īstenojot “nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu savas nacionālās intereses”.
Maķedonija ir nolēmusi pārdēvēties par Ziemeļmaķedonijas Republiku. Pret iepriekšējo nosaukumu asi iebilda Grieķija, uzskatot, ka tas apliecina teritoriālas pretenzijas uz tās provinci Maķedoniju. Turklāt Atēnas bloķēja Maķedonijas centienus iestāties Eiropas Savienībā un NATO, bet tagad šīm domstarpībām darīts gals. Tieši tas tracina Maskavu – Bulgārija, Rumānija, Horvātija un Slovēnija jau ir pievienojušās Rietumu aliansēm, Melnkalne iestājusies NATO, tagad arī Maķedonija uzņem šo kursu, bet Krievija Balkānos zaudē ietekmi.
Krievijai grieķu acīs labs reitings
Pēc diplomātu izraidīšanas Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova paziņoja, ka uz Atēnām “stipru spiedienu izdarījuši britu un amerikāņu partneri”. Grieķija par šo izteikumu izteica sašutumu. Tomēr nesenas aptaujas liecina, ka grieķi ir labvēlīgi noskaņoti pret Krieviju un tās vadoni Putinu uzskata par lielu autoritāti, vienlaikus neko daudz nejēdzot par reālo situāciju šajā valstī.
Grieķija tradicionāli saskata Krievijā garīgu sabiedroto, tomēr abas valstis reāli saista tikai pareizticības tradīcija (kaut baznīca katrai ir sava), Deutche Welle skaidro Stavross Cimass, ietekmīgā Grieķijas izdevuma Kathimerini žurnālists un Balkānu eksperts. “Priekšstats par reliģisko vienotību balstās mītā, ka stiprā Krievija steigsies palīgā saviem grieķu ticības brāļiem grūtā brīdī,” teic Cimass.
Glābj nevis ticība, bet Eiropas nauda
Tomēr realitāte ir cita – Krievija nesteidzas attaisīt pat maku. Kad pirms dažiem gadiem bankrotējušās Grieķijas premjers, kreisais radikālis Aleksis Ciprs devās uz Maskavu lūgt naudu Putinam, Kremļa saimnieks nosūtīja viņu uz Briseli. No kraha Grieķiju izvilka Eiropas Savienības aizdevumi, nevis Krievijas garīgums.
Grieķu žurnālists Eftimis Angeludis atzīst, ka Krievija viņa valstī tiešām saistās ar pravietojumiem par garīgo glābiņu. Šos sazvērestību teoriju stila vēstījumus īpaši izplata baznīca. Cik tos nopietni uztver tautā, rādīs arī nākamā gada Grieķijas parlamenta vēlēšanas.
