Krimā milzīgā alā starp plēsēju atstātajiem kauliem atrastas arī mastodona mirstīgās atliekas
Jaunas automaģistrāles būvniecības laikā Krievijas okupētajā Krimas pussalā vienā no garākajām alām atrastas antīkas mamuta paliekas. Tās varētu būt pat 100 000 gadus vecas.
Atklājumu veica Krievijas Zinātņu akadēmijas locekļi Tavrida autoceļa būvniecības laikā, kas tiek būvēts, lai savienotu Kerčas pilsētu ar Sevastopoli.
Alu atklāja aptuveni pirms mēneša, un tā sastāv no vairākām telpām, kura visas ir savstarpēji savienotas lielā pazemas labirintā.
Vietējie mediji ziņo, ka alu nodalījumu vidējais augstums ir 6-8 metri, bet platums ir 4-5 metri.
Arheologi sāka pētīt alas iekšpusi un atklāja lielu daudzumu kaulu, kas piederējuši seniem dzīvniekiem, ieskaitot mastodonus.
Kaulu vecums tiek lēsts no 75 000 līdz 100 000 gadu.
Mammutidae ir izmirusi snuķaiņu dzimta, kas dzīvoja dažādos kontinentos, jo to fosilas atrastas Ziemeļamerikā, Āfrikā un visā Eirāzijā.
Krievijas Zinātņu akadēmijas vadītājs Aleksandrs Sergejevs: "Tas ir neticami interesanti. Alā bija dažādas dzīvnieku atliekas, kuri dzīvojuši dažādās vietās."
"Šķiet, ka liela izmēra plēsoņas savus laupījumus bija vilkuši šajās alās, lai ar tiem mielotos."
Genādijs Samohins no Krievijas Speleologu savienības: "Šīs ir pirmās alas Krimā, kuras atklāj šādu morfoloģiju, mineraloģiju un paleontoloģiju."
"Šobrīd ir konstatēts, ka alas garums sasniedz 1015 metrus."
"Pirms tam lielākā ala Krimā bija Taurus, kura atrodas Bahčisaraja rajonā. Tās apmērs bija 500 metri. Šī ir divreiz lielāka, un mēs pat neesam sasnieguši tās galu."
Pastāv spekulācijas, ka alu būtu apdzīvojuši arī cilvēki, lai gan tas vēl nav apstiprināts.
Autoceļa būve virs alas uz laiku ir apturēta, lai izvairītos no ceļa iebrukšanas.
Krimas Zooloģijas universitātes muzeja darbinieks Dmitrijs Startsevs saka: "Alā atrodas daudz kaulu, kurus, visticamāk, tur ienesuši plēsēji. Uz kauliem saskatāmas zobu kodienu pēdas."
"Atradumos var sasķirot dažādas sugas. Atrasts hiēnas apakšžokļa kauls, kuros ir plēsēja ilknis un dzeroklis. Kaulu vidū ir arī ziloņveidīgo dzīvnieku lāpstiņas fragmenti, kā arī gūžas kauls. Atrasti arī degunradžu zobu un kaulu materiāli, kā arī sena vērša ragi un daļa no galvaskausa," turpina zinātnieks.
"Mēs domājam, ka tas bijis hiēnu midzenis, kas ir vislabāk saglabājusies šāda veida ala. Mēs esam redzējuši gandrīz neskartu midzeni, kur šie plēsēji kādreiz mielojušies. Ir arī cerība, ka mēs šeit atradīsim arī cilvēku pēdas, bet šobrīd tie ir tikai pieņēmumi," saka Dmitrijs.
