Igauņu eksprezidentam Ilvesam aizliegts iebraukt Krievijā

Pats Ilvess šo informāciju nav komentējis.

Zināms, ka sarakstā ir arī žurnālists Ainars Rūsārs, sabiedriskie darbinieki Sergejs Metļovs, Jevgeņijs Krištafovičs, Igors Kopitins un Jevhens Cibuļenko, Igaunijas Brīvās partijas priekšsēdētājs Andress Herkels, Konservatīvās tautas partijas (EKRE) priekšsēdētāja vietnieks Urmass Reitelmans, žurnāla "Diplomaatia" galvenais redaktors Erki Bahovskis, Starptautiskā aizsardzības pētījumu centra zinātniskais darbinieks Kalevs Stoičesku un trīs Igaunijas agrāko valdību ministri.

Kā sociālajos tīklos rakstījis Stoičesku, viņam "nav bijis nodoma apmeklēt Krieviju, bet nu vairs nav arī iespēju".

"Pēc Kremļa domām, putinisma un sovietisma kritika nozīmē rusofobiju. Mani tas nebaida, es joprojām jūtu cieņu pret krievu valodu un kultūru un (..) nepadomiskiem cilvēkiem. Dedzīgi gaidu rusofilu sarakstu," viņš norādījis.

Arī Bahovskis atzinis, ka izpelnījies "godpilno rusofoba titulu", bet piebildis, ka īsti nezina, par ko viņam tas piešķirts. Kā spriedis "Diplomaatia" galvenais redaktors, iespējams, ka runa ir par pašu žurnālu, kurš "allaž bijis kritiski noskaņots pret Krieviju, bet ne jau pret krieviem vai krieviskumu". "Mēs runājam par diplomātiju, politiku un par to, kas saistīts ar Krievijas valdības politiku," viņš piebildis.

Pēc Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR ziņām, sarakstā ir arī EKRE biedrs Henns Pelluāss, bijušais ārlietu ministrs Trivimi Velliste no "Tēvzemes" un "Res Publica" savienības (IRL), un iespējams, arī IRL biedrs Marts Nuts.

Jau ziņots, ka Krievija trešdien iesniedza Igaunijas vēstniekam sarakstu ar to cilvēku vārdiem, kuriem aizliegts iebraukt šai valstī, jo Maskava uzskata viņus par Krievijai naidīgi noskaņotiem. Kā tobrīd norādīja Igaunijas Ārlietu ministrijas pārstāve Sandra Kamilova, sarakstā ietvertos cilvēkus ministrija par to informēs, bet sarakstu nav paredzēts publiskot. Vienlaikus šiem cilvēkiem pašiem ir tiesības par to paziņot atklātībā.

Igaunijas parlaments jau 2016.gada decembrī pieņēma likuma grozījumus, kas ļautu aizliegt iebraukt Igaunijā augstām Krievijas amatpersonām, kas ietvertas tā dēvētajā Magņitska sarakstā, bet šie ierobežojumi stājās spēkā tikai šogad. 29.martā Igaunijas valdība aizliedza iebraukt valstī 49 augstām Krievijas amatpersonām, kas iekļautas Magņitska sarakstā, un 3.aprīlī aizliegums stājās spēkā.

Kā trešdien vēstīja ziņu aģentūra "Interfax", Krievijas Ārlietu ministrijas informācijas un preses departamenta direktora vietnieks Artjoms Kožins izteicies, ka Maskava neatstās bez atbildes Latvijas, Lietuvas un Igaunijas "naidīgās akcijas", norādot uz Baltijas valstu noteikto iebraukšanas aizliegumu personām, kuras saistītas ar Krievijā ieslodzījumā mirušā fonda "Hermitage Capital" jurista Sergeja Magņitska lietu.

Aprīļa nogalē Krievija aizliedza iebraukšanu valstī neizpaustam skaitam Lietuvas pilsoņu, kuru vidū ir arī vairāki žurnālisti un Seima deputāti.

Arī Lietuvas Ārlietu ministrija sarakstā iekļautos cilvēkus informēja personiski, bet vairāki no viņiem - pazīstamais apskatnieks Rimvīds Valatka, portāla "15min.lt" žurnālists Dovīds Pancerovs un interneta televīzijas "Laisves TV" ("Brīvības TV") veidotājs Andrjus Tapins - paši par aizliegumu paziņoja sociālajā tīklā "Facebook". Kā norādīja šie cilvēki, aizliegums iebraukt Krievijā viņiem noteikts uz pieciem gadiem.

Advokāts Sergejs Magņitskis nomira 2009.gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas izolatorā pavadītām dienām. Viņu aizturēja pēc tam, kad viņš bija apsūdzējis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta izlaupīšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš nomira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņš būtu bijis jāatbrīvo no apcietinājuma vai jātiesā.