Krievi nedzers amerikāņu viskiju un kopēs "aifonus"

ASV Finanšu ministrija 6. aprīlī noteica jaunas sankcijas pret 17 augsta ranga Krievijas valdības amatpersonām un Putinam pietuvinātajiem miljardieriem Oļegu Deripasku, Viktoru Vekselbergu, Igoru Rotenbergu un citiem bajāriem – kopumā septiņiem oligarhiem un 12 viņu kontrolētiem uzņēmumiem.

Ar oligarhiem esot jāsaprot tauta

Krievijas vēstniecība ASV paziņojusi, ka šīs sankcijas ir vērstas pret Krievijas tautu: “..mēs redzam Savienoto Valstu vēlmi sašķelt Krievijas sabiedrību. Bet tās nedarbosies. Ārēja spiediena apstākļos valsts vienmēr izrādījusi atbalstu savam līderim.” Par atbildi Krievijas pircējiem būs saliedēti jāizrāda boikots sapuvušo Rietumu precēm – lai izvēle būtu vieglāka, Valsts dome ar likumu aizliegs noteiktu preču importu.  No Krievijas veikaliem un restorāniem pazudīs gan amerikāņu burbons, gan "Marlboro" cigaretes, franču vīni un skotu viskijs, turklāt tas vēl nav viss.

Plānots aizliegt importēt arī ASV ražotus medikamentus, izņemot tos, kam Krievijā nav aizstājēju. Ar Vašingtonas sabiedrotajām šobrīd domāta Lielbritānija un Francija. “Tās pirmām kārtām ir tās valstis, kurām ir noteikta pozīcija Sīrijas jautājumā,” skaidro Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Čepa.

Datori bez "Windows"?

Pastāv arī iespēja, ka Krievija un tās juridiskās personas aptur vai pārtrauc sadarbību ar ASV un citām valstīm kodolenerģētikā, aviobūvē un raķešu dzinēju nozarē. Ļoti iespējams, ka naidīgo valstu pārstāvjiem būs liegts Krievijā sniegt konsultāciju un auditoru pakalpojumus. “Runa ir arī par aizliegumu piedalīties valsts vai municipālā īpašuma privatizacijas procedūrā. Runa ir par aizliegumu vai ierobežojumu tehnoloģiskajām iekārtām un programmnodrošinājumu,” aģentūrai "RIA Novosti" paudis Valsts domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Ivans Meļņikovs. Ja to īstenos bez atkāpēm, krievi var attapties, ka viņu datori vairs īsti nedarbojas. Plānotie aizliegumi neattieksies uz precēm, ko ieved privātai lietošanai.

Grasās zagt valstiskā līmenī

Tomēr pārsteidzošākais ir Maskavas klaji pasludinātais mērķis zagt – ignorēt ASV pilsoņu un uzņēmumu preču zīmju īpašumtiesības un patentus. Apdraudēti ir arī uzņēmumi, kuros amerikāņiem pieder vairāk nekā 25 procenti. “Proti, mēs sitam amerikāņiem zem jostasvietas, jo visus anglosakšu, Rietumu pasaules panākumus un pirmām kārtām dominanti nodrošina tieši intelektuālā īpašuma tiesības, un mēs dodam triecienu pa šīm tiesībām,” ar laupītāja filozofiju lielās Valsts domes Valsts pārvaldes un likumdošanas komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Mihails Jemeļjanovs.

Cits jautājums, vai krievi saviem spēkiem spēs kvalitatīvi nokopēt "Boeing" lidmašīnu, "Dell" datoru vai "iPhone" viedtālruni. Likumprojekts arī paredz aizliegt nolīgt darbam Krievijā augstu kvalificētus speciālistus no ASV un tās atbalstošajām valstīm.

Paši krievi interneta komentāros ironizē, ka nākamais solis būs Gosznak spiestuvē drukāt dolārus vai nolaupīt anglosakšus, lai pieprasītu izpirkumu. Ja nopietni, oficiālā līmenī nolemjot ignorēt intelektuālā īpašuma tiesības, Krievija diez vai izpelnīsies atzinību Pasaules tirdzniecības organizācijā.

Tikai 0,2% no visa ASV eksporta

ASV un Krievijas tirdzniecības attiecības šķiet vērienīgas tikai pirmajā acu uzmetienā, un Maskavas sankcijas amerikāņiem būs vien oda dzēliens. Pērn Krievija uz ASV eksportēja preces par 17 miljardiem dolāru (13,78 miljardi eiro) jeb 4,7% no visa eksporta apjoma. ASV eksports uz Krieviju sasniedza septiņus miljardus dolāru (5,67 miljardi eiro) – tikai 0,2% no visa eksporta.
Kopējais abu valstu tirdzniecības apjoms bija 24 miljardi dolāru – 26 reizes mazāk nekā ASV ar Ķīnu, trīsreiz mazāk nekā ar Indiju, 2,7 reizes mazāk nekā ar Brazīliju.

No Krievijas eksporta uz ASV 90% ir nafta, metāli, kodoldegviela, minerālmēsli un zivis, tātad lielā mērā viss, kas vairo Kremlim tuvo miljardieru bagātību. No amerikāņiem Krievija galvenokārt pirkusi Boeing lidmašīnas, aviācijas dzinējus un lidmašīnu daļas, importētas arī mašīnbūves un naftas ieguves iekārtas.

Var pietrūkt titāna

Amerikāņu lielākais zaudējums var būt Krievijas titāns – uzņēmumā VSMPO-Avisma ražo 40–60% šā metāla detaļu Boing lidmašīnām. Augstas kvalitātes titāna trūkst, bet pieprasījums aug. ASV arī importē raķešu dzinējus RD-180 un ir diezgan atkarīgas no Krievijas kodoldegvielas atomspēkstacijām. 2008. gadā ASV gan noteica Krievijas urānam 20% kvotu, patlaban Rosatom meitasfirmai Tenex ir noslēgti līgumi par 6,5 miljardiem dolāru (5,26 miljardi eiro). Tomēr kopumā lielākie zaudētāji būs Krievijā, it īpaši naftas un metālu ieguvē.

Ko paredz sankcijas

Kopumā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija vērsusi sankcijas pret 189 Krievijas fiziskajām un juridiskajām personām. Tās paredz jebkādu tām pakļauto fizisko un juridisko personu ASV jurisdikcijā esošo īpašumu iesaldēšanu, aizliedz ASV jurisdikcijā esošajām fiziskajām un juridiskajām personām iesaistīties jebkādos darījumos ar sankciju sarakstā minētajiem cilvēkiem un uzņēmumiem.

Iemesli ir Krimas aneksija, Maskavas atbalsts teroristiem Austrumukrainā un Sīrijas prezidentam Bašaram al Asadam, kura režīms nesen izmantoja ķīmiskos ieročus, nogalinot vismaz 40 mierīgo iedzīvotāju opozīcijas kontrolētajā Dumā netālu no Damaskas.

Sankciju sarakstā ir, piemēram, "Gazprom" vadītājs Aleksejs Millers, Nacionālās gvardes virspavēlnieks Viktors Zolotovs, uzņēmējs, Putina znots Kirils Šamalovs, "Surgutneftgaz" ģenerāldirektors un līdzīpašnieks Vladimirs Bogdanovs, miljardieris, alumīnija magnāts Oļegs Deripaska, Tulas apgabala gubernators Aleksejs Djumins, kurš Krimas okupācijā komandēja Īpašo operāciju spēkus, futbola kluba "Zenit" prezidents Sergejs Fursenko, par Krievijas bagātāko cilvēku uzskatītais Viktors Vekselbergs, valsts ieroču tirdzniecības uzņēmums "Rosoboroneksport".

“Krievijas oligarhi un elites, kas gūst labumu no šī korumpētās sistēmas, vairs nebūs izolētas no savas valdības destabilizējošo darbību sekām,” uzsvēris ASV finanšu ministrs Stīvs Mnučins.