Albānija un Maķedonija, visticamāk, kļūs par Eiropas Savienības dalībvalstīm

Ar šo paziņojumu EK nākusi klajā mēnesi pirms Sofijā paredzētā samita, uz kuru uzaicināti arī sešu Balkānu valstu līderi. ES augstākā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni pavēstīja, ka EK rekomendējusi ES dalībvalstīm "uzsākt iestāšanās sarunas ar Albāniju un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku".

Tomēr viņa uzsvēra, ka visām kandidātvalstīm ir jāīsteno dziļas reformas, lai nodrošinātu savu iestāšanos blokā. Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers pirms četriem gadiem izsludināja "pauzi" ES paplašināšanās procesā, taču Balkānu valstis sākušas izrādīt arvien lielāku nepacietību.

Šobrīd līderes eirointegrācijas procesā ir Serbija un Melnkalne, kas jau uzsākušas iestāšanās sarunas, kamēr Albānija, Bosnija-Hercegovina, Kosova un Maķedonija atpaliek. Februārī ES nāca klajā ar savu jauno Balkānu stratēģiju, kas paredz, ka vismaz daļa no šīm valstīm varētu blokam varētu pievienoties 2025.gadā. Tomēr Brisele uzsvērusi, ka tām vispirms jāatrisina visi savi robežkonflikti.

Tas attiecas arī uz asajām domstarpībām starp Maķedoniju un Grieķiju par tās nosaukumu. Atēnas, bažījoties par iespējamajām Skopjes teritoriālajām pretenzijām, iebilst pret nosaukuma "Maķedonija" lietošanu, jo tā tiek saukta arī viena no Grieķijas provincēm.

Mogerīnī informēja Eiropas Parlamenta (EP) deputātus, ka Melnkalne un Serbija panākušas "labu progresu" reformu īstenošanā, taču piebilda, ka tās jāturpina un jāpadziļina "visās jomās". Tas attiecas uz likuma varu, cilvēktiesībām, demokrātijas institūcijām un publisko administrāciju, kā arī uz konkurences nodrošināšanu ekonomikā, norādīja ES ārlietu dienesta vadītāja.

Bulgārija, kas šobrīd pilda ES prezidējošās valsts pienākumus, brīdinājusi, ka Balkānu valstis blokā uzņemams tagad, vai arī būs par vēlu, ņemot vērā pieaugošo Krievijas ietekmi reģionā.