Etna lēnām slīd Vidusjūrā
Eiropas visaktīvākais vulkāns Etna lēnām slīd Vidusjūras virzienā – ar apmēram 14 milimetru gadā lielu ātrumu.
Britu zinātnieku vadītā komanda teic, ka pagaidām satraukumam nav iemesla, taču novērojumi ir nepieciešami, sevišķi tad, ja ātrums pieaugs.
Lielbritānijas Atklātās universitātes ģeologs Džons Marejs jau gandrīz pusgadsimtu pēta Eiropas galveno ugunsvēmēju kalnu Sicīlijā Itālijā. Apkārt Etnai viņš ir izvietojis augstas precizitātes GPS staciju tīklu. Šī aparatūra uztver pat milimetru lielas izmaiņas kalna konusā. Vienpadsmit pētījumu gadu laikā kļuvis skaidrs, ka vulkāns kustas uz dienvidaustrumiem, 15 kilometru attālās piekrastes pilsētas Džarres virzienā.
Pēc cilvēku mērauklas 14 milimetri gadā vai 1,4 metri gadsimtā ir niecīgs attālums, taču ģeoloģiskie pētījumi citviet pasaulē liecina, ka sekas var būt graujošas, piemēram, vulkāna nogāzēs iespējami nobrukumi. Tiesa, pētnieki mierina, ka situācija var kļūt kritiska tikai pēc dažiem gadsimtiem vai pat tūkstošgadēm, un arī ne noteikti.
Vairāk pētniekus uztrauc apstāklis, ka Etnas kustība neļauj iegūt precīzus datus par iespējamo izvirdumu. Nelieli Etnas izvirdumi notiek ik pa laikam, pēdējais lielākais sākās 2008. gada 13. maijā un ilga 417 dienas. Pērn martā izvirdumā savainojumus guva vismaz desmit cilvēki, kuriem trāpīja lavas gabali, tostarp BBC zinātnes žurnāliste un pētnieki, kuri uzrauga vulkāna aktivitāti un bija darba uzdevumā devušies 2700 metru augstumā.
