Arī Lietuvā Stambulas konvencija ir karsts jautājums: lūdz to neratificēt, kamēr nav skaidrības par dzimuma jēdzienu

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs 2013.gadā parakstīja Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības novēršanu pret sievietēm un vardarbības novēršanu ģimenē, kas plašāk pazīstama kā Stambulas konvencija, bet Lietuvas parlaments joprojām nav to ratificējis.

Diskusijas Lietuvā izraisījis jēdziena "gender" tulkojums. Lietuviski no angļu valodas tas iztulkots kā "socialine lytis" (sociālais dzimums jeb dzimte).

Lietuvas sociālās aizsardzības un nodarbinātības ministra vietniece Vilma Augiene vēstulē Ārlietu ministrijai norādījusi, ka ministrijas skatījumā nepieciešams atlikt konvencijas ratifikāciju, lai iegūtu laiku pienācīgi sagatavoties šim procesam.

Vēstulē norādīts, ka konvencijas nosacījumi, kas attiecas uz dzimuma jēdzienu, rada spriedzi un diskusijas par vērtībām, un kompromiss šajā jautājumā vēl nav panākts.

Linkevičs neslēpa savas dusmas par "piecus gadus ilgo ķildošanos par konvencijā lietotajiem jēdzieniem", un uzsvēra, ka konvencijas ratifikācija palīdzētu ierobežot vardarbību pret sievietēm.

Linkevičs intervijā ziņu aģentūrai BNS sacīja, ka konvencijas parakstīšanas brīdī nav iedomājies, ka dzimuma jēdziens izraisīs tādas pretrunas. Ministrs norādīja, ka jēdziens "gender" izmantots arī Lietuvas konstitūcijas angliskajā tulkojumā.

Tikmēr Lietuvas Bīskapu konferences priekšsēdētājs, Viļņas katoļu arhibīskaps Gintars Grušs norādījis, ka baznīca atbalsta centienus cīnīties pret vardarbību, taču ir nobažījusies par jēdziena "sociālais dzimums" ieviešanu.

"Tā konvencijas daļa, kurā paredzēts ierobežot vardarbību, ir ļoti laba. Mūsu esošajos likumos lielākā daļa no tā jau ietverta - var papildināt mūsu likumus un to nodrošināt, neratificējot konvenciju," viņš piektdien sacījis žurnālistiem.

"Bažas rada apstāklis, ka izstrādājot šo dokumentu, diemžēl ieviests jauns jēdziens, kura nav citos likumos, - "social gender". Pats jēdziens var radīt potenciālas problēmas. Ja gribam nodrošināt aizsardzību pret vardarbību, tas ir izdarāms, neieviešot šo konvenciju, kura paver ceļu dažādām neparedzamām sekām," uzsvēris garīdznieks.

Lietuvas Bīskapu konference un citi konvencijas ratificēšanas pretinieki raizējas, ka Stambulas konvencijas dēļ Lietuvai var nākties mainīt pašu dzimuma jēdzienu un ieviest nepieņemamas nostādnes attiecībā uz homoseksualitāti.

"Īpašas bažas raisa (..) nostādnes, kas konvenciju parakstījušajām valstīm uzliek par pienākumu iekļaut visu līmeņu formālās izglītības programmās materiālus par "nestereotipiskām dzimumu lomām", kas cita starpā var nozīmēt arī homoseksualitāti un transseksualitāti. Mēģinājums sasaistīt cēlu mērķi - vardarbības novēršanu - ar nostādnēm, kas ir svešas tiklab Lietuvas izglītības sistēmai, kā daudzu vecāku morālajām vērtībām, rada precedentu, kas raisa pamatotu satraukumu," - tā pirms dažiem gadiem Stambulas konvenciju komentēja Lietuvas Bīskapu konference.

Eiropas Padomes eksperti sacījuši, ka Lietuva pēc konvencijas ratificēšanas varēs sadarboties ar ekspertiem, lai novērotu konvencijas īstenošanu, un iepazīties ar citu valstu labo pieredzi savu sistēmu uzlabošanai, lai cīnītos pret vardarbību ģimenē.

Latvija parakstīja Stambulas konvenciju 2016.gadā, bet vēl nav to ratificējusi. Savukārt Igaunija konvenciju parakstīja 2014.gadā un ratificēja 2017.gadā.

Kā ziņots, par atteikšanos ratificēt Stambulas konvenciju februārī paziņoja Slovākija, bet divas nedēļas iepriekš konvenciju noraidīja arī Bulgārija, kas šobrīd pilda Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts pienākumus.

Starp ES dalībvalstīm Stambulas konvenciju nav parakstījusi Bulgārija, Čehija, Grieķija, Horvātija, Īrija, Lielbritānija un Ungārija.

To nav parakstījusi arī Krievija un Azerbaidžāna, kas arī pārstāvētas Eiropas Padomē.