Norvēģi šodien vēlē parlamentu - gaidāma sīva cīņa starp labējiem un kreisajiem

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka starp premjerministres Ernas Sūlbergas vadīto valdošo koalīciju un Darba partijas līdera Jūnasa Gāra Stūres vadīto opozīciju vēlēšanās gaidāma sīva cīņa. To, kas būs valdošajā koalīcijā, varētu izšķirt nelielās partijas.

Kopš nākšanas pie varas pēc iepriekšējām vēlēšanām 2013.gadā pašreizējā valdība, kurā ir Sūlbergas vadītā konservatīvā Labējā partija un mēreni populistiskā Progresa partija, veiksmīgi izvadījusi Norvēģiju cauri divām krīzēm - naftas ieguves nozares krīzei, kas iestājās 2014.gadā pēc naftas cenu krituma, un migrantu krīzei 2015.gadā.

"Mēs gribam [palikt pie varas] vēl četrus gadus, lai turpinātu darīt to, kas ir efektīvs," vēlēšanu kampaņas laikā sacīja Sūlberga.

Iepriekšējos četros gados labējā koalīcija ir centusies palielināt ekonomisko aktivitāti un, samazinot nodokļus, sagatavot valsti laikam, kad būs izsīkuši tās naftas krājumi.

Savukārt Stūre, kurš ir miljonārs, ir solījis palielināt nodokļus bagātajiem, lai stiprinātu Norvēģiju kā labklājības valsti un mazinātu nevienlīdzību sabiedrībā.

Tomēr konservatīvajiem un Darba partijai ir kopīga nostāja vairākos jautājumos, tostarp, ka jāturpina migrācijas ierobežošana un jāuztur ciešas attiecības ar Eiropas Savienību.

Gaidāms, ka gan Labējā partija, gan Darba partija saņems mazāk balsu nekā iepriekšējās vēlēšanās, tāpēc valdības veidošana var būt atkarīga no mazajām partijām. Starp tām ir agrārā Centra partija, kas ir opozīcijā pilsētu elitei, Zaļā partija, kas vēlas atteikties no jaunu naftas iegulu izpētes, un marksistiskā Kreisā partija.

Balsstiesības ir 3,76 miljoniem Norvēģijas pilsoņu, no kuriem miljons savu izvēli izdarījuši iepriekšējā balsošanā. Vēlēšanu iecirkņi lielākajās pilsētās bija atvērti jau svētdien, lai gan oficiālā vēlēšanu diena ir pirmdien.

Norvēģijas parlamentā Stūrtingā ir 169 deputāti, kas tiek ievēlēti uz četriem gadiem.