Vācijas krievu imigranti... balso pret migrantiem

Deviņdesmito gadu sākumā toreizējais Vācijas kanclers Helmuts Kols aicināja uz tēvzemi vāciešus un viņu pēctečus no bijušās PSRS. Ļoti daudzi izmantoja iespēju nomainīt tobrīd haosa un nabadzības plosīto dzimteni pret bagāto Vāciju.

Populistu kapitāls

Tagad viņu balsis kļūst par populistu kapitālu, pret imigrāciju vērstā "Alternatīva Vācijai" kļuvusi par krievvāciešu populārāko partiju. Federālo zemju parlamentu vēlēšanās lielākos panākumus šis spēks guva reģionos un pilsētās, kur mīt visvairāk krievvalodīgo Vācijas pilsoņu. Aptaujās partija patlaban saņem apmēram 10% balsu un vēlēšanās var ieņemt trešo vai ceturto vietu.

Vācijas Federālais Konstitūcijas aizsardzības birojs pat pieļauj iespēju, ka Maskava var mēģināt ietekmēt vēlēšanas, piemēram, ar dezinformācijas kampaņu.

Ar skatu uz Krieviju

Valdemārs Birkle, repatriants no Kazahstānas, izvirzīts par "Alternatīvas Vācijai" kandidātu Pforcheimas pilsētā, kur katrs sestais iedzīvotājs ir krievvalodīgais. Par attiecībām ar Krieviju viņam viss ir skaidrs. “Ja sankcijas negatīvi ietekmē mūsu ekonomiku, jābūt vienkārši nesaprātīgam cilvēkam, lai atbalstītu kaut kādu saimnieku intereses aiz okeāna,” intervijā BBC saka Birkle.

Cits "Alternatīvas Vācijai" kandidāts ir Oigens Šmits, 41 gadu vecs trīs bērnu tēvs, pēc profesijas informātikas speciālists, izvirzīts no Ziemeļreinas-Vestfālenes pavalsts. Uzstājoties krievvalodīgo priekšā, viņš pārtop par Jevgeņiju Šmitu, vēsta Latvijas Radio.

Vācu valodā Šmits runā ar vieglu krievisku akcentu, viņš ir dzimis un audzis Kazahstānā, studējis Krievijā, uz Vāciju repatriējies deviņdesmitajos gados.

Baidās no gejiem

Intervijā Latvijas Radio Šmits skaidro, ka agrāk krievvācieši bijuši uzticīgi Kristīgo demokrātu savienībai, jo tā pārstāvēja konservatīvas vērtības, bet tagad vairs ne.

“It sevišķi kopš brīža, kad viņi nobalsoja par viendzimuma laulību ieviešanu, tā zaudējusi mūsu simpātijas. Mēs vēlamies turpināt tradicionālu dzīvi. Tētis, mamma un bērni. Tētis – vīrietis. Mamma – sieviete. Tas ir mūsu priekšstats par ģimeni,” skaidro Šmits.

Krievvāciešus "Alternatīvai Vācijai" pievērsa arī pagājušā gada sākumā Krievijas televīzijas fantāzijas stāsts par Berlīnē bēgļu izvaroto krievu meiteni Ļizu. Tie izrādījās meli.

Trešais reihs nebija sliktākais laiks?

Ir skaidrs, ka ne jau visi šajā partijā ir rasisti un nacisti, tomēr tās rindās ir arī ekstrēmu uzskatu paudēji, par ko satraukumu paudusi pat līdere Frauke Petrija.

Piemēram, krievvācietis, "Alternatīvas Vācijai" aktīvists Heinrihs Grots intervijā raidsabiedrībai "Westdeutscher Rundfunk" atcirtis: “Liksim mierā Trešo reihu. Tas, man šķiet, nebija sliktākais laiks vācu tautai.” Tā runā partijā, pret kuru Kremļa propagandas kanālos izturas ar simpātijām.

Iejaucas arī Turcijas prezidents

Vācijas vēlēšanas interesē arī Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoanu – viņš aicinājis Vācijā dzīvojošos tautiešus nebalsot par trīs partijām, kuras nosaucis par Vācijas ienaidniekiem. Erdoana nežēlastībā krituši kristīgie demokrāti (CDU), sociāldemokrāti un zaļie. Šī ir reakcija uz vācu politiķu pausto nosodījumu Ankarai, kas aizvien vairāk virzās autoritārisma virzienā.

Savādi, bet Erdoanam nav iebildumu ne pret "Alternatīvu Vācijai", ne kreisajiem radikāļiem "Der Linken". Šo soli nosodījis Vācijas Turku kopienas līdzpriekšsēdētājs Atila Karabekli par centieniem “šķelt Vācijas sabiedrību”. Apmēram trešdaļa no trīs miljoniem Vācijā dzīvojošo turku drīkst piedalīties vēlēšanās.