Polija un Ungārija noraida Makrona kritiku par vērtību trūkumu

Makrons intervijā astoņiem Eiropas laikrakstiem trešdien sacīja, ka "daži Eiropas līderi" ir vainojami "dubultā nodevībā".

"Viņi nolemj atteikties no principiem, pagriezt muguru Eiropai, ieņemt cinisku nostāju pret savienību, kas ir laba finansējuma izdalīšanai bez tās vērtību respektēšanas. Eiropa nav lielveikals. Eiropa ir kopīgs liktenis."

Makrons neminēja nevienu konkrētu valsti vai līderi un norādīja, ka tās nav tikai "austrumu-rietumu debates", tomēr ar šiem spriedumiem viņš nāca klajā neilgi pēc tam, kad bija kritizējis Eiropas migrācijas sistēmu.

"Pašreizējā sistēma uzkrauj visas izmaksas dažām dalībvalstīm, un tā nespēs tikt galā ar nākamajiem migrācijas viļņiem," brīdināja Makrons.

Reaģējot uz šiem spriedumiem, Polijas prezidenta Andžeja Dudas preses sekretārs Kšištofs Lapiņskis sacīja - tas, ka Polija saņem ES finansējumu, nenozīmē, ka Polijai būtu jāpakļaujas Briselei un jāuzņem tik daudz bēgļu, cik to pieprasa bloks.

Savukārt Ungārijas prezidents Viktors Orbāns ES samita gaitā Briselē sacīja, ka Makrona debija "nebija ļoti iedrošinoša".

"Viņam šķita, ka draudzības labākā forma ir kritizēt Centrāleiropas valstis," sacīja Orbāns, "Tā šeit nav norma, bet man šķiet, ka viņš drīz šeit noorientēsies."

Orbāns piebilda, ka Makrons ES samitā bijis "jaunais zēns".

Tieši Centrālās un Austrumeiropas valstis paudušas visasākos iebildumus pret Briseles kvotu shēmu, kas paredz patvēruma meklētājus sadalīt visu dalībvalstu vidū.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija (EK) pagājušajā nedēļā sāka tiesisko procedūru pret Čehiju, Poliju un Ungāriju par patvēruma meklētāju neuzņemšanu ES plāna ietvaros.

Polija un Ungārija nav vispār uzņēmusi nevienu patvēruma meklētāju saskaņā ar EK izstrādāto pārdales shēmu, kuras mērķis ir līdz 2017.gada septembrim kopumā pārvietot 160 000 personu.

Savukārt Čehija nav uzņēmusi nevienu patvēruma meklētāju pēdējā gada laikā.