NATO karavīri mācībās vingrināsies aizstāvēt Baltijas visvājāko posmu
Lietuvā un Polijā dislocētie NATO karavīri šomēnes kopīgās mācībās vingrināsies aizstāvēt tā dēvēto Suvalku koridoru, pa kuru krīzes gadījumā sabiedroto spēki varētu doties palīgā Baltijas valstīm.
Latvijas dienvidu kaimiņu Lietuvas robeža ar Poliju ir vien nepilnus 100 kilometrus gara. Šī vieta tiek saukta par Suvalku koridoru. Vienā pusē tam atrodas Krievijai piederošais Kaļiņingradas apgabals, kurā izvietotas gan iespaidīgs karspēks, gan “Iskander” raķetes, bet otrā pusē – Krievijas sabiedrotā Baltkrievija.
Ja Suvalku koridors tiek ieņemts, tad Baltijas valstis tiek burtiski “nogrieztas” nost no pārējās Eiropas un NATO karaspēks, kas atrodas Eiropā, nevarēs nākt palīgā pa cietzemi, pa sauszemi uz Baltijas valstīm, ja šāda nepieciešamība rastos.
Tāpēc Baltijas valstu aizsardzībai šī ir ļoti svarīga vieta.
Mācības, kurās būs iesaistīti aptuveni pusotra tūkstoša lietuviešu, poļu, britu un amerikāņu karavīru līdz ar smago tehniku un helikopteriem, norisināsies no 17. līdz 19.jūnijam mācību "Geležinis vilkas" ("Dzelzs vilks") ietvaros, kas savukārt būs daļa no starptautiskajām mācībām "Saber Strike".
"Šāda operācija notiks pirmo reizi. Viens no mūsu mērķiem ir noslīpēt iemaņas, kas vajadzīgas, lai sabiedrotie varētu ierasties Lietuvā. Tā ir tīri taktiska procedūra - kā viņi pārnāk pāri mūsu robežai, [ienāk] mūsu spēku kontrolētajā teritorijā un dodas dziļāk Lietuvas Republikā," žurnālistiem pastāstījis Lietuvas Bruņoto spēku Sauszemes spēku komandieris brigādes ģenerālis Valdemārs Rupšis.
Kopumā mācībās "Geležinis vilkas 2017" no 12. līdz 23.jūnijam piedalīsies vairāk nekā 5300 karavīri no desmit NATO valstīm - Beļģijas, Lielbritānijas, ASV, Horvātijas, Polijas, Vācijas, Norvēģijas, Nīderlandes, Portugāles un Lietuvas.
Kā norādījis Rupšis, šogad mācībās pirmo reizi iesaistīsies NATO starptautiskie bataljoni - Vācijas vadītais bataljons Lietuvā un ASV vadītais bataljons Polijā. Pirmo reizi tiks izmēģināta bruņutehnikas pārcelšana pār Neres upi pa īpašu pontonu tiltu, ko cels Vācijas un Lielbritānijas kara inženieri.
"Tā būs diezgan sarežģīta operācija, un mācību gaitā šo vienību vadītāji gan kopīgi, gan atsevišķi organizēs celšanos pāri Nerei," pastāstījis ģenerālis.
Tomēr eksperti norāda, ka Suvalku koridora un tātad arī visas Baltijas militārā ievainojamība slēpjas arī Suvalku reģiona vēsturē un etniskajā sastāvā.
Domnīcas "Atlantis Council" pētniece Agnia Grigas stāsta: "Šis reģions bijis iemesls saspīlējumam starp Poliju un Lietuvu vismaz pēdējos 100 gadus. Tur dzīvo liela lietuviešu kopiena, kas arī rada spriedzi starp Viļņu un Varšavu. Tāpat arī Lietuvā ir poļu minoritāte, kas dažreiz rada saspīlējumu. Abas puses vēlas savām minoritātēm vairāk tiesību. Un šo minoritāšu radīto spriedzi Maskava potenciāli varētu mēģināt izmantot."
Lai gan starp Viļņu un Varšavu nav nesaskaņu, tomēr vietējo iedzīvotāju apziņā tomēr pastāv cits viedoklis, kas it īpaši izgaismojās pēc Krimas aneksijas.
Agnia Grigasa turpina: "Sabiedriskās domas aptaujas Lietuvā parādīja, ka lietuvieši par otru sev visnaidīgāko valsti uzskata Poliju. Daļēji tas ir tādēļ, ka starpkaru laikā poļi okupēja Viļņu, daļēji – saistībā ar poļu minoritātes lietām Lietuvā un ar lietuviešu minoritātes jautājumiem Suvalku reģionā."
Lai gan Lietuva un Polija tagad abas ir NATO un ES dalībvalstis, tomēr tieši ar minoritātēm satītie jautājumi Suvalku reģionā un iespēja tos izmantot hibrīdkarā ir viens no Baltijas aizsardzības vājajiem punktiem.
Mācības paredzētas ne tikai Gaižūnu un Pabrades poligonos, bet arī civilajās teritorijās Ķēdaiņu, Kauņas, Jonavas, Lazdiju un Marijampoles rajonos. Pēc Rupša teiktā, gan ar valsts iestādēm, gan privātpersonām noslēgti līgumi par nepieciešamo teritoriju izmantošanu.
Aizvadītajā nedēļas nogalē no Klaipēdas Pabradē jau ieradušies ASV Minesotas Nacionālās gvardes kaujas grupas karavīri ar militāro tehniku.
