Kas īsti ir "Visu bumbu māte", kuru ASV uzmeta teroristiem?

11 tonnas smagā ar GPS sistēmu vadāmā bumba tika nomesta 13.aprīlī no lidmašīnas “MC-130”. Bombardēšanas mērķis – tuneļu komplekss Nangarhāras provinces Ačinas rajonā, Afganistānā, ziņojumā atklāja ASV bruņoto spēku pārstāvniecība.

Kā pavēstīja Pentagona preses pārstāvis Adams Stamps, tā ir pirmā reize, kad bumba pielietota kaujā.

MOAB funkcija – saspiest visu tās ceļā

Īsumā ASV aviācijas spēku militāro operāciju varētu raksturot šādi – ja pastāv veids kā “terorizēt” teroristus, tad tas ir šis.

Bumba, kuru ASV militāristi izraudzījušies uzbrukumam, ir patiesi apbrīnojama no militāro tehnoloģiju skatpunkta. Lai arī no malas, vērojot video, varētu šķist, ka runa ir par apjomīgu sprāgstošu lādiņu, kurš eksplodē, saskaroties ar mērķa virsu, patiesībā MOAB tehnoloģija ir citādāka.

Vēl pirms sprādziena MOAB virs mērķa, plašā laukumā izplata viegli uzliesmojošu miglu un tad to aizdedzina, izraisot ārkārtīgi postošu sprādzienu.

“MOAB galvenā īpašība – radīt ļoti augstu spiediena vilni,” ASV portālam Businessinsider.com paskaidrojis ASV aviācijas spēku pārstāvis Dr. Ādams Lovters. “Šis spiediens, kurš rodas bumbas detonācijas laikā virs mērķa, ir ideāls pazemes tuneļu un bunkuru iznīcināšanai. Tieši šādus veidojumus savā taktikā bieži izmanto teroristi.”

Bumbai ļoti šaurs pielietojuma loks

ASV gaisa spēku pārstāvis piebilst, ka, lai arī pēc 13.aprīļa bombardēšanas, par MOAB runā kā par nevaldāmu iznīcinošu spēku, bumbai esot ļoti mazs atbilstošu mērķu komplekts: “Pamatā šī bumba tika radīta tādiem mērķiem, kuri uzturas alās, tuneļos un kanjonos. Ar tās palīdzību iespējams arī attīrīt plašus mīnu laukus. 13.aprīļa operācijā lietojām šo ieroci tamdēļ, ka tas bija situācijai un veicamajam uzdevumam atbilstošs.”

ASV militāristi arī noliedz, ka pagājušās nedēļas uzbrukums būtu raksturojams kā mēģinājums saasināt jau tā saspringto situāciju Afganistānā.

MOAB izmaksas mērāmas miljonos

Komentējot medijos publicētos salīdzinājumus starp MOAB un atomieročiem, ASV spēku pārstāvis norādīja, ka atombumbām, kuras Otrā pasaules kara laikā tika nomestas uz Hirosimas un Nagasaki, bija aptuveni 15 līdz 20 kilotonnu spēks, kas ir līdzvērtīgs 15 000 līdz 20 000 tonnām dinamīta.

Dr. Ādams Loverts skaidro, ka MOAB iznīcinošais spēks nav ne tuvu salīdzināms pat ar ASV rīcībā esošajiem mazākajiem atomieročiem. MOAB sprādziens, atšķirībā no atomieročiem, arī neģenerē paliekošu radiāciju.

Taču, salīdzinot MOAB ar citiem konvencionālajiem ieročiem, atšķirība ir milzīga. Tā, piemēram, tipiskā tālvadības raķete “Tomahawk”, kura ietilpst kara kuģu un zemūdeņu bruņojumā, sver ap 1,315 kg un ir 5,5m gara. Vienas raķetes izmaksas – 600 000 ASV dolāru, ziņo britu medijs Telegraph.co.uk.

Bumbas “BLU-82 Daisy Cutter”, kuru dēvē par MOAB priekšteci, parametri: 6,800kg svars un 3,6m garums. Šī ieroča vienas vienības izmaksas ir 27 000 ASV dolāru.

Saskaņā ar ASV bruņoto spēku datiem, vienas MOAB bumbas izmaksas ir 16 miljoni ASV dolāru. Visas MOAB ieroču ražošanas programmas ietvaros izgatavotas 20 šādas bumbas (314 miljoni ASV dolāru).

Tik spēcīga eksplozija dzirdēta pirmo reizi 

MOAB sprādzienā ceturtdien, 13.aprīlī, dzīvību zaudēja vairāk nekā 90 "Islāma valsts" kaujinieki, vēstīja AFP, atsaucoties uz vietējo amatpersonu sacīto. 

Afganistānas Aizsardzības ministrija uzsvēra, ka neviens civiliedzīvotājs uzbrukumā nav cietis, bet ir pilnībā iznīcināts nozīmīgs "Islāma valsts" komandcentrs, kā arī liels daudzums vieglo un smago ieroču.

Afganistānas prezidenta kanceleja paziņoja, ka bumbas nomešana tika koordinēta ar valsts valdību.

Vietējie iedzīvotāji atzina, ka sprādziens satricināja visu ieleju un tik spēcīga eksplozija dzirdēta pirmo reizi.

ASV prezidents Donalds Tramps norādīja, ka ir devis rīkojumu par ieroču izmantojumu. "Es pilnvaroju savu armiju," viņš sacīja un uzteica ASV armiju par "vēl vienu ļoti, ļoti veiksmīgu misiju".