Kā ir būt gejam Čečenijā: stāsta vīrieši, kas no turienes paguvuši aizbēgt

Jau 1. aprīlī "Novaja" Gazeta pavēstīja, ka Čečenijā masveidā aiztur un slepkavo gejus, un, neraugoties uz datumu, tas nebija slikts joks. Uz to savdabīgi reaģēja Čečenijas prezidenta cilvēktiesību padomes pārstāve Heda Saratova, paziņojot, ka čečenu sabiedrība nenosodīs “pat galēju rīcību pret tādiem cilvēkiem”.

Oficiāls atbalsts slepkavībām

Saratova pauda, ka visa šejienes tiesībaizsardzības sistēma “ar sapratni izturēsies” pret radinieku pastrādātu geja slepkavību un “neaizsargās šo cilvēku”. “Neesmu saņēmusi nevienu iesniegumu, bet es pat nesāktu to izskatīt,” neslēpj Saratova.
"Novaja Gazeta" apgalvo, ka pēdējā laikā Čečenijā aizturēti vairāk nekā 100 geju un trīs nogalināti. Varas iestādes to noliedz, argumentējot, ka Čečenijā gejus nevajā, jo tādu tur nemaz nav. Kadirova preses sekretārs Alvi Karimovs komentējis to šādi: “Ja Čečenijā būtu šādi cilvēki, tad tiesībsargājošajiem orgāniem ar viņiem nebūtu nekādu raižu, jo paši viņu radinieki nosūtītu viņus uz adresi, no kuras neatgriežas.”

Cilvēks pazūd pat no arhīviem

Radio Svoboda izdevies tikties ar gejiem, kuri paspējuši aizbēgt no Čečenijas. Viņi stāsta, ka vajāšanas sākušās decembrī un ar to nodarbojas policija un militāristi – gluži kā nacistiskajā Vācijā. Ierīkoti pat divi slepeni cietumi.

Pirmie līķi parādījušies martā – vieni piekauti līdz nāvei, bet "Radio Svoboda" stāstīts, ka vismaz divos gadījumos čečenu gestapo, oficiāli saukts par policiju, izvirzījis prasību radiniekiem pašiem pastrādāt “goda slepkavību”. Upuru vidū bijis Čečenijas valsts televīzijas raidījumu vadītājs. Atklājies, ka gluži kā Orvela romānā "1984" viņš ir izgaisis no vēstures – izdzēsti visi video, kur šis žurnālists figurējis.

Paša radinieks gatavs nogalināt

Saids (visi vārdi mainīti) ir 27 gadus vecs geju bēglis, kuru pērn oktobrī nodeva draugi. Viņi iepazinušies pirms pusotra gada, šķietami labie paziņas bieži nākuši ciemos, atklāti runājuši par dažādiem tematiem, līdz pēkšņi pieprasījuši 2,5 miljonus rubļu (41 200 eiro) – viņi slepus bija ierakstījuši visas sarunas, gan audio, gan video.

Saids šantāžai nepakļāvās, pārdeva auto un aizbrauca uz Maskavu, pasakot, ka emigrē uz Eiropu. Tomēr janvārī ģimenes apstākļu dēļ viņš bija spiests atgriezties Groznijā. Pēc pāris dienām vīrietis aizbrauca darīšanās uz Mahačkalu, un tad viņu sazvanīja māte – policisti bija ieradušies mājās un pieprasīja, lai viņš atgriežas. Saids atteicās, un tad policisti ķīlniekos paņēma viņa brāli.

Māte nezināja par dēla orientāciju, kad viņš atzinās, teica, kas nekas briesmīgs nav noticis, lai tikai brauc mājās. Tikai Saids saprata, kas viņu gaida Čečenijā. Turklāt piezvanīja viņa radinieks armijnieks, kurš atklāti paskaidroja: “Mums nekas cits neatliek kā tevi nogalināt.” Ar kādu viņa paziņu tā arī noticis – atdots radiniekiem ar noteikumu nogalināt… “Viņu tēvocis noslepkavoja. Es skaidri zinu. Viņam bija 20 vai 21 gads.”
Saids apzinājās, ka ar viņa nāvi nepietiks, vispirms bendes centīsies iegūt visus viņa līdzīgi orientēto draugu un paziņu kontaktus. Tagad viņš dzīvo kādā Eiropas valstī, visus sakarus ar ģimeni ir pārtraucis, zvanīt baidās, jo var būt noklausīšanās. Kas īsti noticis ar brāli, nezina.

Gribēja tikai iedzert ar geju

Ruslanu aizturēja marta sākumā par saraksti ar pazīstamu geju. Desmit dienas viņš pavadīja lielā barakā, kur bijuši 15 geji un 20 narkomāni. Pēdējiem atļauts par homoseksuālistiem ņirgāties, viņi gulējuši uz grīdas, narkomāni gultās, viņiem atdota pārtika, ko gejiem nesuši tuvinieki. Tiesa, vēlāk apžēlojušies un dalījušies. Starp citu, čečenu izpratnē narkomāni nav ne heroīna, ne kokaīna lietotāji – smagās narkotikas šeit dabūt ir tikpat kā neiespējami. Visbiežāk viņi ir lietojuši kādu ārstniecisku preparātu ar narkotisku efektu.

Turklāt visi geji nemaz nebija geji. Viņu vidū bija kāda homoseksuāļa kaimiņš, kurš nelaimīgā kārtā bija uzrakstījis viņam īsziņu – sievas mājās nav, ienāc, pasēdēsim, iedzersim. Gestapovieši to atrada geja telefonā un pie viena aizveda viņa kaimiņu, kurš pat nenojauta par pudeles brāļa orientāciju.

Klusēja kā partizāns

Viņus sita, saukāja sieviešu vārdos, spīdzināja ar strāvu, centās noskaidrot citu geju kontaktus. Ruslans bija paguvis izdzēst visus vārdus no telefona, nevienu nenodeva un turējās kā partizāns: “Viņi pastāvīgi draudēja, ka nogalinās mūs, es sapratu, ka varu dzīvs ārā neiziet, bet es labāk mirtu pats nekā sagrautu kāda dzīvi.”

Pēc desmit dienām šos gejus tomēr atdeva tuviniekiem. Mājās Ruslanu gatavojās ar metāla cauruli piekaut tēvs, bet viņš piedāvāja parādīt savus daudzos zilumus – vai ir vēl kāda vieta, kur sist? Tēvs aizgāja, un vairs viņi nesarunājās. Sagaidījis, kad zilumi pazūd, Ruslans aizbēga no Kadirova paradīzes.

Nejūtas droši pat Eiropā

Krievijas netradionāli orientēto tiesību aizstāvji no LGBT katru dienu tiekas ar četriem vai pieciem šādiem bēgļiem. Viņi dzīvo drausmīgās bailēs, neuzticas nevienam, saka organizācijas pārstāve Tatjana Vinničenko. Turklāt arī Maskavā viņi nejūtas droši, jo šeit ir liela čečenu kopiena. Glābiņa var nebūt pat Eiropā, jo tur bēgļus izvietos pagaidu nometnēs kopā ar musulmaņiem un arī ziemeļkaukāziešiem. “Viņi izmisīgi apsver valstis, kur aizbraukt: Kanāda, ASV, Argentīna, Meksika… Proti, pat mūsu kontinentu neizskata,” piebilst Vinničenko.

Visi ziņo par visiem

Gluži kā nacisti lepojās ar Judenfrei pilsētām – brīvām no ebrejiem, Čečenija gatavojas kļūt par zonu bez gejiem. Virtuālajā pasaulē tas ir izdevies, jo homoseksuālisti steidz izdzēsties no sociālajiem tīkliem. Daudzi ir piekrituši viltus aicinājumiem tikties, ko ievietoja policisti un militāristi – iepazīšanās ir turpinājusies mežā, ar maisu galvā auto bagāžniekā, spīdzināšanu armijas bāzē.  

Jāpiebilst, ka Kadirova kņazistē vajā ne tikai gejus un narkomānus, ārpus likuma ir arī alkohols, kuru gan var nopirkt zem letes – tirgotāji maksā policistiem kukuļus.
“Čečenijā visi visus pazīst un visi par visiem ziņo,” situāciju raksturo uz Maskavu pārbēgušais gejs Hasans. “Tavi kaimiņi var piezvanīt iecirkņa inspektoram, pateikt, ka esi piedzēries vai kaut kā dīvaini uzvedies. Taksisti vienmēr par visiem stučī.”
Krievija Hasanam šķiet kā brīvība – ja aizmirst par attieksmi pret gejiem, vismaz var pacelt glāzīti un ar meiteni atklāti sadoties rokās.