Kāpēc lietuviešu puisis nošāva savu ģimeni? Viņa klasesbiedrene atklāj iespējamos cēloņus

Egidijs cieta no klasesbiedru apsmiekla

Meitene, kura uzrunājusi kaimiņvalsts mediju, apgalvojusi, ka kopā ar Egidiju mācījusies Kačergines pamatskolā.

“Viņš jau labu laiku necieta cilvēkus, taču slepkavot... kam tas vajadzīgs? Varēja taču vienkārši aiziet projām, aizmirst, ka viņam ir tādi vecāki... taču viņš ir izvēlējies cietumu. Manuprāt, viņam jau sen bija nepieciešama psihologa palīdzība, taču neviens nereaģēja, neviens nelikās ne zinis un nepalīdzēja” savas domas izklāsta Egidija klasesbiedrene.

“Viņš bija citādāks nekā pārējie. Regulāri cieta no vienaudžu agresijas, psiholoģiskiem uzbrukumiem. Viņam regulāri apspļaudīja mugursomu un atņēma grāmatas. Taču tie, kuri viņu starpbrīžos aicināja sev līdzi, saņēma atteikumu. Tā vietā Egidijs neatrāva acis no grāmatas. Iesēdās stūrī, savā nodabā un – viņa vairs nav”, par puiša skolas dienām stāsta meitene.

Klasesbiedrene atklāj, ka reizēs, kad gribējusi kaut ko norakstīt no Egidija, esot bijis bail viņu uzrunāt, jo Egidijs nedraudzējās ne ar vienu. “Viņš atstāja diezgan nabadzīga puiša iespaidu. Gandrīz vienmēr uz skolu nāca tajās pašās kurpēs un sašūtās, vecās drēbēs. Visi viņu par to apsmēja,” pastāsta skolas biedrene. 

Sapņojis par lieliem dzīves sasniegumiem

Kādā reizē, kad meitene uzrunājusi Egidiju, viņai esot izdevies saprast, kādēļ puisis pastāvīgi ir tik skumjš un atsakās biedroties ar citiem: “Viņš man atbildēja, ka šādi uzvesties viņam liekot vecāki. Uz jautājumu, vai viņu kādreiz pēc skolas vispār izlaiž ārā, atbilde bija “nē, nekad”. Turklāt viņš esot baidījies no vecākiem – īpaši no sava tēva, tamdēļ arī klausījis.” Meitene atklāj, ka Egidiju reizēm vien palutinājis tikai viņa vectēvs, iespējams, tādēļ arī ticis atstāts dzīvajos.

Laika gaitā meitenei radies iespaids, ka Egidija vecāki viņam nemitīgi spiež koncentrēties tikai uz mācībām, taču tā vietā, lai Egidijs nākotnē kaut ko sasniegtu, puisis pēc studijām Lielbritānijā šobrīd vēl publiski nezināmu iemeslu dēļ atgriezies dzimtajā Lietuvā, kur strādājis par apsargu.

“Skolā viņš man reiz teica, ka vecāki netic viņa spējām, taču viņš viņiem vēl parādīšot, ko spēj. Tiesa gan, no ārzemēm viņš atgriezās bass un nabags, nevis kā miljonārs. Nenopelnīja neko, lai palīdzētu vecākiem, kuri palikuši Lietuvā,” stāsta meitene. Viņa arī norāda, ka Egidijs darbu apsardzē sācis tikai martā. Arī slepkavībā izmantoto ieroci un nēsāšanas licenci ieguvis vien nesen.

Tēvs sitis par skolas kavēšanu

“Uzskatu, ka ģimene viņam sagādāja psiholoģiskas ciešanas. Saviem vecākiem viņš neuzdrīkstējās bilst pretī ne pušplēsta vārda – darīja visu, kā viņi lika. Sociālie darbinieki uz šo situāciju nereaģēja – visiem bija vienalga. Skolā par Egidiju ņirgājās pat skolotāju priekšā, taču viņi neko nedarīja, jo nevienam nerūp nabadzīgo ciema bērnu labklājība,” atklāti un skarbi izsakās meitene, kura pazinusi aizdomās turamo.

Ja var ticēt meitenes stāstītajam, vecāki no Egidija prasījuši ļoti daudz, pretī nedodot gandrīz neko. Reiz viņš uz skolu atnācis ar ziliem, sasistiem vaigiem. “Viņš paskaidroja, ka tēvs viņu šādi sodījis par to, ka nokavēts skolas autobuss,” atklāj klasesbiedrene, “viņš nepīpēja, nedzēra. Vien tiecās pēc tā, ko vēlējās, un regulāri cieta. Manuprāt, viņu uz šādu rīcību izprovocēja paši vecāki.”

Viens ir skaidrs – šis lietuviešu jauneklis pastrādāja neiedomājamu noziegumu, ar 21 mērķtiecīgu šāvienu atņemot dzīvību gan savam tēvam Gintaram, gan mātei Anželai, gan arī vecmāmiņai Genovevai un tēva brālim. Vectētiņš slaktiņā izdzīvoja, taču tika nogādāts slimnīcā šoka stāvoklī, ar šautu brūci.

“Ja tiek nogalināti ģimenes locekļi, tas vienmēr runā par to, ka cilvēks bijis ļoti sliktā garastāvoklī, nikns un nomākts,” noziegumu kaimiņvalsts portālam komentē Lietuvas psihiatrs Raimunds Alekna, “nogalināt māti un tēvu – tā notiek reti,” viņš piebilst. Psihiatrs spriež, ka motīvs šādai rīcībai bijis vai nu acumirklīgs impulss, vai ilgstoša slimošana ar kādu psihisku kaiti. Ārsts spriež, ka neapmierinātību Egidijs krājis jau kopš bērnības.

“Un tad tas viss vienā brīdī pēkšņi nāca ārā. Viņš cenšas sevi apspiest, bet pienāk mirklis, kad nomāktība un nogurums no visa ņem virsroku. Ja persona ir garīgi un fiziski izsmelta, tad itin viss var kļūt provocējošs,” puiša rīcību cenšas skaidrot psihiatrs.

Egidijs nenožēlošot

Meitene izsaka arī visai pārdrošus minējumus par to, kas šobrīd darās Egidija galvā: “Viņš lieliski saprot, ko ir izdarījis. Un nekad to nenožēlos. Viņš tik ļoti centās, mācījās. Domāju, ka 26 gadus vecs izglītots puisis dzīvē gribēja sasniegt daudz, taču tēvs viņam lika strādāt apsardzē, kur strādāja pats.

Meitene ir pārliecināta, ka Egidijs nerīkojās impulsīvi, bet gan ļoti labi zināja, kādēļ šādi izrēķinās ar saviem vecākiem. “Viņš bija vecāku nemīlēts, apcelts, stūrī iespiests un tur arī izaudzināts bērns. Katru dienu, pārnākot no skolas, viņš baidījās no tēva. Visu atlikušo vakaru sēdēja ieurbies grāmatās un nepacietīgi gaidīja skolas autobusu,” par puiša ikdienu runā klasesbiedrene.

Jau ziņots, ka pirmdien, 27. martā, pulksten 17.45 Lietuvā, Kauņas rajona Gaižēnu ciemā, kādā lauku privātmājā atrastas četru cilvēku mirstīgās atliekas: 1967.gadā dzimuša vīrieša un viņa 1968.gadā dzimušās sievas, kā arī 1942.gadā dzimušās sievietes un 1979.gadā dzimušā vīrieša.

Aizdomas acumirklī krita uz Egidiju Anupraiti – nošautie izrādījās viņa tēvs, māte, vecmamma un tēva brālis. Ar šautu brūci kājā izdzīvoja vien vectētiņš, kurš šoka stāvoklī tika nogādāts slimnīcā.

Liels skaits policistu visu nakti meklēja 26 gadus veco Egidiju Anupraiti un tika pieņemts, ka vīrietis varētu būt bruņots un bīstams. Aizdomās turamais nekavējoties tika izsludināts arī starptautiskā meklēšanā.

Taču meklējumi noslēdzās otrdienas rītā. Egidijs tika atrasts Marijampoles apvidū, Lietuvā. Vairāk par notikušo tiks atklāts pēcpusdienā, Lietuvas policijas preses konferences laikā, ziņo kaimiņvalsts ziņu portāls 15min.lt.