Igaunijas bruņoto spēku komandieris: Baltijā jāizvieto "Patriot" raķetes

Viņš sacījis, ka nepietiekamās pretgaisa aizsardzības spējas padara Baltijas reģionu neaizsargātu pret Krievijas pēkšņu uzbrukumu. Viņš norādīja, ka NATO ir jāapsver iespējas palielināt reģionā bāzēto militāro lidmašīnu skaitu un jāizvieto "Patriot" baterijas.

"Mūsu pašaizsardzības spējām ļoti svarīgi ir tas (..), lai mums būtu pretgaisa aizsardzības spējas," uzsvēra Igaunijas bruņoto spēku komandieris. "Mums ir jābūt gataviem un mums ir jāskatās, kas ir jādara. Krievijas uzvedība ir oportūnistiska. Ja tai ir iespēja, tā ielēks pa logu, lai to pagrābtu," piebilda ģenerālleitnants.

NATO vadība līdz jūlijā Varšavā gaidāmajam samitam plāno pabeigt pasākumu paketi Austrumeiropas aizsardzības stiprināšanai. NATO pagaidām kavējas pieņemt lēmumu par četru bataljonu izvietošanu Austrumeiropas valstīs laikā, kad pieaug bažas, ka tas nebūs pietiekami, lai pārliecinoši savaldītu Krievijas iespējamo agresiju nākotnē, norāda "Financial Times".

Laikraksts uzsvēra, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir uzskatāmas par Krievijas revanšisma galveno mērķi, ja attiecības ar NATO vēl vairāk pasliktinātos. Baltijas valstis ar pārējo NATO teritoriju savieno šaura zemes josla, kas atrodas starp vienu no Krievijas galvenajām sabiedrotajām Baltkrieviju un Krievijas plaši militarizēto Kaļiņingradas apgabalu.

"Baltijas valstis var uzskatīt par salu," atzina Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris, sakot, ka tās ar pārējo NATO teritoriju savieno "viens dzelzceļš un divi autoceļi".

Lai gan bataljonu izvietošana ir spēcīgs pirmais solis, NATO arī ir jāizstrādā sava A2/AD  (pretinieka atturēšana, padarot uzbrukuma iespējamību pārāk bīstamu) stratēģija, piemēram, spēcīgas "zeme-gaiss" tipa raķešu sistēmas, norādīja Terrass. Alianse ilgstoši ir bažījusies, ka Krievija varētu izmantot tādas sistēmas reģionā.

NATO militārā vadība norāda, ka Krievijas raķešu sistēmas Kaļiņingradas apgabalā veido "A2/AD burbuli", kas apgrūtina alianses iespējas manevrēt ar saviem spēkiem reģionā - pat savā teritorijā. Piemēram, alianses ģenerāļu vērtējumā, konflikta ar Krieviju gadījumā būtu pārāk riskanti izvietot Polijā vai citviet Baltijas reģionā 2014.gadā izveidoto ātrās reaģēšanas vienību "Spearhead" 5000 karavīru sastāvā.

Baltijas valstis pašas nevar izveidot A2/AD, atzina Terrass, uzsverot, ka tādēļ tas ir jādara NATO. "Mums vismaz ir jābūt apmācītiem ātri šeit nogādāt" raķetes "Patriot" un "zināt, kur tās izvietot, ja mums tās nav [pastāvīgi] izvietotas, kā tas ir Turcijā", viņš klāstīja.

Jebkāda tāda rīcība izraisītu asu Kremļa reakciju, norāda "Financial Times". Kremlis jau ir brīdinājis par "reakcijas pasākumiem" uz ierosinājumu katrā no trim Baltijas valstīm un Polijā izvietot alianses bataljonu. Tas arī saasinātu Krievijas un ASV konfliktu par pretgaisa aizsardzības sistēmu izvietošanu. "Patriot" baterijas spēj pārtvert taktiskās ballistiskās raķetes, bet starpkontinentālās sistēmas tās nespēj notriekt.

NATO pretgaisa spēju pastiprināšana reģionā būtu vienkāršākā iespēja, secina "Financial Times". Esošā NATO patrulēšanas misija Baltijas valstu gaisa telpā paredz alianses iznīcinātāju izvietošanu reģionā rotācijas kārtībā. To pašlaik veic Lielbritānijas kontingents ar četriem iznīcinātājiem "Typhoon" un Portugāle ar četriem "F16". Ja tā tiktu pārveidota par gaisa aizsardzības misiju, Baltijas valstīs tiktu izvietoti plašāki spēki ar kaujas spējām, norādīja laikraksts.

Tādi lēmumi būs strīdīgi, atzina Terrass, kurš ir pārliecināts, ka tie tomēr tiks pieņemti. "Neatkarīgi no tā, kas notiks, būtiska ir NATO vienotība. Mūsu gravitācijas centrs ir šī vienotība," viņš piebilda un atzina, ka "bez tās mēs visi esam zaudētāji".

BNS / Foto: EPA/LETA