Okeānā atrastās atlūzas tomēr nepieder „Air France”

"Līdz šim nav atklāts neviens [pazudušās "Air France"] lidmašīnas materiāls," žurnālistiem pavēstīja Brazīlijas gaisa spēku pārstāvis Brigadiers Ramons Kardozo.

Pēc viņa vārdiem, Brazīlijas gaisa spēku uzietās atlūzas, tostarp divas bojas un kravas platforma, nāk, visdrīzāk, no kāda kuģa, nevis pazudušā lidaparāta, kā iepriekš domāts.

"Mēs apstiprinām, ka atrastā platforma nav lidmašīnas atlūza," pavēstīja Kardozo.

Atrastā platformā bija no koka, bet uz "Air France" lidmašīnas klāja nebija koka kravas platformu.

"Tādējādi mēs varam būt droši, ka platforma nenāk no lidaparāta," teica Kardozo.

Brazīlijas aizsardzības ministrs Nelsons Žobims iepriekš paziņoja, ka "nav šaubu" - trešdien okeānā uzieto piecus kilometrus garo atlūzu strēli atstājusi aviosabiedrības "Air France" lidmašīna, kas pirmdien pazuda no radaru ekrāniem pēc iekļūšanas spēcīgā vētras radītā turbulencē.

Trešdien Brazīlijas amatpersonas ziņoja, ka gaisa spēku piloti atraduši lidmašīnas pasažieru krēslus, metāla gabalus un degvielas plankumus Atlantijas okeānā aptuveni 1200 kilometru attālumā no Brazīlijas ostas pilsētas Resifi.

Jau vēstīts, ka aviosabiedrības "Air France" laineris "Airbus A330-200" ar 216 pasažieriem un 12 apkalpes locekļiem naktī no svētdienas uz pirmdienu bija ceļā no Riodežaneiro lidostas Brazīlijā uz Parīzes Šarla de Golla lidostu, kad iekļuva vētras radītā spēcīgā turbulencē un nosūtīja vairākus automātiskus brīdinājumus par problēmām lidmašīnas elektrosistēmas darbībā. Pēc tam ar aviolaineri pārtrūka sakari, un tas pazuda no radaru ekrāniem.

Domājams, ka visi 228 pasažieri un apkalpes locekļi ir gājuši bojā, tomēr pagaidām neviena bojā gājušā mirstīgās atliekas nav atrastas.

Civilās aviācijas eksperti un varas iestāžu pārstāvji joprojām nav pārliecināti par iespējamiem lidmašīnas avārijas cēloņiem.

Francijas aizsardzības ministrs Ervē Morēns otrdien intervijā radiostacijai "Europe 1" neizslēdza iespējamu teroraktu, tomēr norādīja, ka pagaidām varas iestādēm nav nekādu pierādījumu, ka lidmašīnas pazušanu būtu izraisījis teroristu uzbrukums.

Savukārt aviosabiedrības "Air France" komunikāciju direktors Fransuā Brusē pirmdien sacīja, ka, iespējams, lidmašīnai, kas nodota ekspluatācijā 2005. gadā, iespēris zibens. Viņš teica, ka pārtraukuši darboties vienlaikus vairāki lidmašīnas mehānismi, un acīmredzot notikumi risinājušies tik strauji, ka piloti nav paguvuši nosūtīt trauksmes ziņojumu.

Pēc "Air France" sniegtās precizētās informācijas, 11 apkalpes locekļi bijuši Francijas pilsoņi, viens - Brazīlijas pilsonis.

Savukārt no lidmašīnas pasažieriem 61 bija Francijas, 58 Brazīlijas, 26 Vācijas, deviņi Itālijas, deviņi Ķīnas, seši Šveices, pieci Libānas, pieci Lielbritānijas, četri Ungārijas, trīs Īrijas, trīs Norvēģijas, trīs Slovākijas, divi ASV, divi Marokas, divi Polijas, viens Argentīnas, viens Austrijas, viens Beļģijas, viens Dānijas, viens Dienvidāfrikas Republikas, viens Dienvidkorejas, viens Filipīnu, viens Gambijas, viens Horvātijas, viens Igaunijas, viens Īslandes, viens Kanādas, viens Krievijas, viens Nīderlandes, viens Rumānijas, viens Turcijas un viens Zviedrijas pilsonis.

Šī ir upuru ziņā lielākā aviokatastrofa kopš 2003. gada 19. februāra, kad Irānā nolaišanās laikā netālu no Kermanas lidostas nogāzās bruņoto spēku transportlidmašīna "Il-76" un gāja bojā visi 302 cilvēki, kas tajā atradās.

BNS