Irānā notiek prezidenta vēlēšanas

Bijušais valsts galvaspilsētas Teherānas mērs Mahmuds Ahmadinedžads par prezidentu kļuva 2005.gadā. Viņš ir pirmais Irānas prezidents kopš 1981.gada, kurš nav garīdznieks. Četru gadu laikā Ahmadinedžads īpašu pasaules ievērību guvis ar saviem pret Izraēlu vērstajiem izteikumiem, holokausta noliegumu un atteikšanos noslēgt starptautiskas vienošanās par Irānas kodolprogrammu, kā arī izpelnījies asu kritiku par ekspansīvo ekonomikas politiku.

Līdz ar Ahmadinedžadu vēlēšanās kandidē arī konservatīvais bijušais Revolucionārās gvardes vadītājs Mohsens Rezai, mērenais bijušais premjerministrs Mirs Huseins Musavi un bijušais parlamenta spīkers reformists Mehdi Karrubi.

Par galveno Ahmadinedžada konkurentu tiek uzskatīts ekspremjers Musavi, kurš priekšvēlēšanu kampaņas laikā guvis lielu vēlētāju - īpaši lielpilsētās dzīvojošo jauniešu - atbalstu.

Viņš solījis uzlabot Irānas attiecības ar Rietumiem, taču Teherānas nostāja kodolprogrammas jautājumā arī turpmāk varētu nemainīties, jo visus stratēģiski nozīmīgos lēmumus pieņem Irānas augstākais garīgais līderis ajatolla Ali Hameneji.

Viņš savos izteikumos netieši atbalstījis Ahmadinedžada atkārtotu ievēlēšanu. Analītiķi ir visai piesardzīgi savās prognozēs par iespējamo vēlēšanu uzvarētāju. Ja neviens no četriem kandidātiem piektdien negūs 50% vēlētāju atbalstu, 19.jūnijā tiks rīkota prezidenta vēlēšanu otrā kārta. Ja Ahmadinedžads vēlēšanās zaudēs, viņš kļūs par pirmo Irānas prezidentu, kurš šajā amatā atradies tikai vienu pilnvaru termiņu.

Šīs ir ja 10.prezidenta vēlēšanas kopš 1979.gadā Irānā notikušās islāmiskās revolūcijas.

Tiesības piedalīties prezidenta vēlēšanās šogad dotas 46,2 miljoniem balsstiesīgo Irānas iedzīvotāju.

BNS