Padomju disidentes Valērijas Novodvorskas vārdā nosaukta iela Ukrainā
Ukrainā Volīnijas apgabala Luckā viena no pilsētas ielām nosaukta leģendārās krievu disidentes, cilvēktiesību aktīvistes, žurnālistes un publicistes Valērijas Novodvorskas vārdā, teikts paziņojumā, kas ceturtdien publicēts Luckas domes oficiālajā tīmekļa vietnē.
Šī ir pirmā reize Ukrainā un visā pasaulē, kad Novodvorskas vārds piešķirts kādai ielai.
Lēmums pieņemts Ukrainas dekomunizācijas procesa gaitā. Novodvorskas vārds piešķirts ielai, kas līdz šim dēvēta poļu un padomju rakstnieces Vandas Vasilevskas vārdā.
"Ukraina dod patvērumu piemiņai par Novodvorsku," tviterī ierakstījis aktīvistes līdzgaitnieks un domubiedrs Krievijas uzņēmējs Konstantīns Borovojs. "Krievija, par kuru visu dzīvi sitās Ļeročka, saglabā nicīgu [attieksmi]."
Komunistu režīma pārvaldītajā PSRS Novodvorska bija aktīva disidentu kustības dalībniece, kas par saviem uzskatiem un politisko darbību izpelnījās režīma naidu, vairākkārt tika tiesāta un ieslodzīta. Viņa asi kritizējusi arī tagadējā Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmu.
Novodvorska dzimusi 1950.gada 17.maijā Baltkrievijā.
1969.gadā Maskavas Kremļa kongresu pilī viņa izkaisīja lapiņas ar pašas sacerētu antikomunistisku dzejoli, un tolaik gados jauniņo disidenti aizturēja PSRS Valsts drošības komiteja.
Laikā no 1970. līdz 1972.gadam Novodvorska bija ieslodzīta psihiatriskajā slimnīcā, kur tika pakļauta piespiedu "ārstēšanai".
Pēc atbrīvošanas viņa iesaistījās nelegālās literatūras jeb tā dēvētā "samizdata" izplatīšanā, vienlaikus strādājot par skolotāju un tulkotāju. Viņa mēģināja dibināt arī pagrīdes partiju, lai cīnītos pret noziedzīgo komunistisko režīmu.
1978., 1985. un 1986.gadā viņa tika tiesāta par pretpadomju darbību.
Kad komunistiskais režīms sāka grūt, Novodvorska nodibināja partiju "Demokrātiskā savienība" un sākotnēji izrādīja atbalstu Borisam Jeļcinam, kurš pēc PSRS likvidācijas kļuva par pirmo Krievijas prezidentu.
Taču vēlāk Novodvorska atkal bija spiesta pāriet opozīcijā. Viņa aktīvi iestājās pret karu Čečenijā, cīnījās pret Krievijā atdzimstošo autoritārismu, revanšismu un arvien rupjākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem.
Līdz pat savai nāvei 2014.gadā Novodvorska turpināja aktīvu publicistes darbību, un pēdējā laikā viņas galvenā uzmanība bija pievērsta Maskavas agresijai pret Ukrainu.
