Visprestižākā dzīvesvieta miljonāriem. Ieeja tikai ar ielūgumiem
Pieņemts uzskatīt, ka Beverlihilsa ir prestižākais rajons visā ASV. Tomēr izrādās, ka tā nav tiesa.
Fišera sala ir radīta mākslīgi. 1905. gadā netālu no Maiami šo salu izveidoja pirmais melnādainais Dienvidfloridas miljonārs Deins Dorsijs. Pēc 20 gadiem salu nopirka Viljams un Rozamunde Vanderbilti, viena no turīgākajām amerikāņu ģimenēm. Viņi šeit iekārtoja sev mājas, kur pavadīt ziemas mēnešus. Tagad Fišera sala ir pasaules bagātāko cilvēku luksusa rezidence.
Zeltainās smiltis, kas sedz Fišera salas pludmali, ik gadus tiek vestas no Bahamu salām, palmu un orhideju stādi — no Indijas un Klusā okeāna dienvidu krastiem. Salu apdzīvo arī dučiem eksotisku putnu. Tiesa, tie visi mīt būrīšos. Katru dienu īpaši algoti darbinieki iznes būrus ar putniem ārā svaigā gaisā.
Ieeja — tikai ar ielūgumiem
Fišera sala atrodas tikai nieka trīs jūdzes no Maiami, taču salu ar sauszemi nesavieno neviens tilts. Nokļūt te var tikai ar privātu prāmi, personīgo jahtu vai savu lidaparātu. Kurš katrs te netiek ielaists. Bagātnieku paradīzi apmeklēt var tikai ar īpašiem ielūgumiem, parastam tūristam ieeja salā ir liegta. Ja viņš ir nonācis uz prāmja, izkāpjot drošībnieki laipni palūgs atgriezties kontinentā, ja viņš nevarēs uzrādīt ielūgumu, kas garantē atļauju uzkāpt uz šā mākslīgi radītā zemes pleķīša.
Venecuēlas prezidenta pavadošās svītas darbinieki, kas šo salu apmeklēja 80. gados, atzina, ka nokļūt uz tās ir daudz grūtāk nekā saņemt atļauju viesoties Baltajā namā.
Daži šo sauc par Paradīzes salu, citi — par Miljardieru salu. To par savu rezidenci lielākoties izvēlējušies mazpazīstami miljardieri: baņķieri, veiksmīgu kompāniju vadošie menedžeri, nekustamo īpašumu firmu magnāti. Taču savs īpašums te pieder arī tādām slavenībām kā Oprai Vinfrijai, Borisam Bekeram un Melam Brūksam. Šikajās viesnīcās savulaik atpūtusies arī Džūlija Robertsa, Mega Raiena, Brūka Šīldsa, Demija Mūra, Roberts de Niro, Bono, Dženeta Džeksone, Bils Klintons un Mārgareta Tečere. Savukārt tenisa kortos trenējušās sporta superzvaigznes Andrē Agasi, Štefija Grāfa un Pīts Samprass.
Pēc pēdējiem, 2000. gadā veiktajiem datiem, salas oficiālais iedzīvotāju skaits ir 467 cilvēku. Viņi pārstāv 38 valstis. Visvairāk miljardieru ir no ASV, otrajā vietā ierindojas 16 bagātnieku ģimenes no Brazīlijas. Viņiem seko miljardieri no Vācijas, Francijas, Japānas un Lielbritānijas. Pa īpašumam te pieder arī ļautiņiem no Dienvidamerikas, Saūda Arābijas un Eiropas. Pēdējo skaitā esot arī kāda krievu emigranta ģimene un divi bagātnieki no Varšavas.
Eiropiešiem pieņemamas cenas
Uz salas ir 18 tenisa korti, divi jahtklubi, helihopteru nosēšanās laukums, seši restorāni, golfa laukums un skola. Daži bagātnieki pat maksā par atsevišķiem apartamentiem saviem izlutinātajiem mājdzīvniekiem. 24 stundas diennaktī par miljardieru drošību te rūpējas 50 policistu, bet apkalpojošajā sfērā strādā 450 darbinieku: viesnīcās, restorānos, SPA kūrortā, veikalos...
Līdz šim vidējais salas iedzīvotāju vecums bija 51 gads, taču pēdējā laikā šis skaitlis samazinājies līdz 48. Kopā ar superbagātajiem senčiem uz salas mitinās aptuveni 130 bērnu. Tā kā palielinās to iedzīvotāju skaits, kas ir jaunāki par 16, vietējie vecāki ieguldījuši personīgos līdzekļus, lai nodibinātu skolu savām atvasēm. Arī, protams, vislabāko, kāda vien iespējama! „Šī būs pati skaistākā skola, kādu jebkad esat redzējuši,” teic skolas valdes priekšsēdētājs Roberts Potamkins. „Mēs algojam pašus labākos pasniedzējus, ko vien varam atrast — un mums nav nekas pretī tiem pārmaksāt.”
Par vienu naktī viesnīcā Fišera salā ir jāmaksā, sākot ar 850 dolāriem. Dzīvokļu cenas 3500 līdz 7000 kvadrātpēdu (325—650 kvadrātmetru) lieliem mitekļiem ir vidēji 2,2 līdz 6,5 miljoni dolāru. Tiem ir piecas guļamistabas, sporta zāle, džakuzi, plaša terase, pasakains skats uz jūru, vannas istaba viņam un viņai un iebūvēti drēbju skapji, kas izmēru ziņā ir lielāki par vidusmēra ņujorkieša mājvietu.
Dzīvokļa cena par vienu kvadrātpēdu (0,093 kvadrātmetri) ir no 425 līdz 600 dolāriem. „Mērot pēc amerikāņu standartiem, tas ir ļoti dārgi,” uzskata Džons Riordans, salas nekustamo īpašumu pārdošanas galvenais boss. „Bet eiropietim — ne. Par tādu kvalitāti Montekarlo, piemēram, cilvēki ir gatavi maksāt arī no 1500 līdz 2000 dolāru par kvadrātpēdu. Tā ka eiropiešiem cenas Paradīzes salā varētu būt pat pieņemamas.”
Atgriežas verdzība
Apkalpojošajā sfērā te pārsvarā strādā spāniski runājošie un melnādainie ASV iedzīvotāji. Viņi apgalvo, ka attieksme pret Fišera salā strādājošiem ir ļoti nepatīkama. Darbinieki ir izjutuši rasu diskrimināciju gan no saviem bosiem, gan klientiem un situāciju raksturo kā atgriešanos pagātnē, kad valdīja verdzība un nežēlīgi plantatori. Uz salas nepārprotami valda „kungu” un „kalpu” attiecības. „Kad superbagātiem ļautiņiem rodas iespēja apmesties uz mazas, izolētas sapņu salas, viņos diemžēl mostas plantatoru gars. Viņi redz tikai darbaspēku, nevis cilvēkus,” raksturo strādnieku tiesību aizstāvis.
Tā kā apkalpojošais personāls uz darbu lielākoties dodas ar prāmi, jau uz tā viņi pagūst izbaudīt rasu nevienlīdzību. „Uz šā prāmja valda drausmīga diskriminācija,” teic saimniecības pārzine Marieta Kaseusa. „Kad uzkāp uz klāja: ja esi baltais — tad ej uz vienu pusi, ja melnais — tad uz otru.” Salas iedzīvotāji, īpašie viesi un Fišera salas kluba biedri (viņi uz salas nedzīvo, bet par 44 000 dolāru lielu biedra naudu gadā drīkst braukt uz šejieni spēlēt golfu, relaksēties SPA kūrortā un baudīt citus labumus) šīs 15 minūtes pavadā salonā ar kondicionētāju, bet „melnstrādniekiem” atvēlētajā telpā kondicionētājs nedarbojas. Turklāt, ja salas apkalpojošās sfēras darbinieki nav paguvuši uzkāpt uz prāmja, pirms bagātnieki ir uzstūrējuši uz tā savus automobiļus, tiem nav atļauts spraukties garām dārgajām mašīnām, lai nokļūtu savā prāmja daļā, jo viņi tādējādi varot apskādēt auto.
Pasažieriem, kas ir personāla darbinieki, jāstāv uz klāja zem jumtiņa, kas nepasargā tos no stipra lietus, spēcīgāka vēja, karstas saules un kuģa motora radītajām izplūdes gāzēm. „Mēs redzam divas Amerikas, divas pilnīgi dažādas pasaules. Fišera sala tam ir uzskatāms pierādījums. Nokļūstot uz šā prāmja, tu atgriezies tālā pagātnē. Tu nokļūsti laikmetā, kad zēla rasisms un atpalicība. Mēs reklamējam Maiami kā nākotnes pilsētu, bet mums ir šī sala — īsta atgriešanās pagātnē.”
