Bada apkarošanā vislabāk veicas Brazīlijai

Labdarības organizācijas "ActionAid" veiktajā pētījumā salīdzināts piecdesmit valstu paveiktais cīņā pret badu. Kopumā pasaulē no bada cieš vairāk nekā miljards cilvēku. "Dažas pasaules nabadzīgākās valstis panākušas pārsteidzošus rezultātus, samazinot badacietēju skaitu, turpretī dažas bagātākas valstis no tām atpaliek," norāda Johannesburgā bāzētā organizācija. Organizācija atzinīgi novērtē Brazīlijas prezidenta Luiša Inasiu Lulas da Silvas paveikto iedzīvotāju pārtikas nodrošināšanas ziņā. Viņa vadītajā valstī par 73% samazinājies to bērnu skaits, kas cieš no nepietiekama uztura. Tas panākts ar pārtikas banku un sabiedrisko virtuvju izveidi, kā arī mazo lauksaimnieku atbalstu. "Brazīlija mūsu sarakstā ieņem pirmo vietu, pierādot, ko var sasniegt, ja valstī ir gan resursi, gan politiskā griba cīņā pret badu," sacīts ziņojumā. Ķīnā, kas ierindojas saraksta otrajā vietā, par 9% samazināts to cilvēku skaits, kas cieš no bada - miljoni ķīniešu, kuriem savulaik trūcis pārtikas, tagad saņem pilnvērtīgu uzturu. Āfrikas valstu Ganas un Malāvi ierindošanās saraksta trešajā un piektajā vietā pierāda, ka bada izskaušana nav atkarīga no finanšu līdzekļiem, uzskata organizācija. Kopš pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades vidus par 30 miljoniem palielinājies Indijas iedzīvotāju skaits, ka cieš no bada. Indija iekļauta saraksta 22.vietā aiz Etiopijas un Lesoto. "Izsalkums pastāv nevis tādēļ, ka Indijā trūktu pārtikas, bet gan tādēļ, ka cilvēki tai nevar piekļūt," norāda pētījuma veicēji. Savukārt vairākas attīstītās valstis izpelnījušās organizācijas kritiku par finansējuma samazināšanu cēlajam mērķim. Grieķija, Portugāle, Itālija, ASV un Jaunzēlande tiek minētas kā sliktākie piemēri, samazinot finansējumu lauksaimniecības sektoram. Attīstīto valstu saraksta apakšgalā ierindojas Jaunzēlande, ASV un Japāna, saņemot viszemāko novērtējumu. Savukārt jaunattīstības valstu sarakstu noslēdz Kongo Demokrātiskā Republika. Organizācija aicina pasaules valstu vadītājus pastiprināt cīņu pret badu, atbalstot mazos lauksaimniekus, aizsargājot cilvēku tiesības uz pārtiku un apkarojot klimata izmaiņas. Bada apkarošanas progresu nosaka valsts, nevis bagātības paveiktais, pārliecināti eksperti.

LETA