Liktenis viņiem piespēlējis lielas nepatikšanas visas dzīves garumā
Mēs neuzskatām, ka šie ir paši neveiksmīgākie cilvēki pasaules vēsturē, saprotot, ka ir arī daudz bada cietēju, uz nāves gultas esošo, ar vēzi slimo utt. Bet… ir tādi cilvēki, kuri ļoti, ļoti bieži nonāk visai neparastās un nepatīkamās situācijās. Viņiem vienmēr kaut kā pagadās iekļūt pašā nepatikšanu epicentrā. Iepazīstoties ar šo cilvēku stāstiem, rodas jautājums, vai tik viņi nav kaut kā pavisam sadusmojuši Debesu Tēvu.
Džeisons un Dženija Kerni – Loureni
2001. gada 11. septembrī Džeisons un Dženija Loureni atradās Pasaules tirdzniecības centrā Ņujorkā. Terora aktā, kā zināms, cieta ļoti daudz cilvēku – gan Ņujorkas iedzīvotāji, gan tūristi. Džeisons un Dženija bija to skaitā.Taču tas vēl nav viss! Pēc četriem gadiem, 2005. gada 7. jūlijā, viņi atradās Londonā, laikā, kad notika pats briesmīgākais terora akts Lielbritānijas vēsturē. Londonas metro nogranda vairāki sprādzieni, bojā gāja vairāk nekā 50 cilvēki. Džeisons un Dženija sajutās kā īsteni varoņi asa sižeta filmā. Notikušais var nešķist nekas ārkārtējs, jo gan Ņujorkā, gan Londonā vienmēr ir daudz tūristu un nav nekāds brīnums, ka dažiem no viņiem nepaveicās un sagadījās pabūt abās vietās, piedzīvojot abus terora aktus. TAČU! Tas vēl nav viss. Trīs gadus vēlāk Džeisons un Dženija atkal devās atvaļinājumā, šoreiz uz eksotisko Indijas pilsētu Mumbaju. Tieši tajā laikā pilsētā sākās asinspirts – Islāma kaujinieki sarīkoja virkni koordinētu uzbrukumu, kuros gāja bojā vismaz 100 cilvēki, tajā skaitā ārvalstu pilsoņi, vēl vairāki simti tika ievainoti un desmitiem sagrābti par ķīlniekiem. Džeisons un Dženija izdzīvoja!
Violleta Džesopa
Tiek uzskatīts, ka sievietes klātbūtne uz kuģa nes nelaimi, daiļais dzimums it kā sadusmojot jūru. Savukārt, ir vēl kāda paruna, kas norāda uz sievietes labvēlīgo ietekmi uz jūras ūdeņiem – atkailināta dāma tos nomierinot. Ja Violetta Džesopa to zinātu, visticamāk, Titānika sadursme ar aisbergu nenotiktu. Džesopas stāsts nesākās ar Titāniku, bet gan ar tā dvīņu kuģi Olimpiju. 1911. gadā Džesopa strādāja par stjuarti uz šī krāšņā lainera. 1911. gada 20. septembrī notika Olimpijas sadursme ar kādu britu kara kuģi. Par laimi, neviens necieta, taču Violetta, baidoties par savu drošību, vēlējās strādāt uz kāda milzīgāka, nenogremdējamāka kuģa. Viņa izvēlējās Titāniku. Līdzi sev viņa paņēma ne tikai neveiksmi, bet arī Olimpijas kapteini Edvardu Smitu. Kā jau mēs visi zinām, arī lielais Titāniks nogrima. It kā jau varētu uzskatīt par sagadīšanos to, ka Violetta atradās uz lielākajiem avarējušajiem kuģiem nelaimes brīdī, turklāt kapteinis bija viens un tas pats. Varbūt vainīgs kapteinis? Tas vēl nav viss. Džesopa sēdēja glābšanas laivā un no malas vēroja, kā pašu milzīgāko pasaules kuģi aprij ūdens. Viņa, atšķirībā no kapteiņa, izglābās. 1916. gadā, pēc neliela pārtraukuma, Džessopa sāka strādāt par medmāsu uz kuģa Britānija. Drīzumā tas uzskrēja virsū mīnai un nogrima. Grimstošais kuģis aizķēra glābšanas laivu, kurā atradās Violetta, taču viņa paspēja ielekt ūdenī un… arī trešo reizi izglābās!
Enna Hodžesa
Viņai trāpīja meteorīts. 1954. gada 30. novembrī Enna Hodžesa pēc pusdienām atpūtās uz dīvāna. Tajā brīdī Zemes atmosfērā milzu ātrumā ietraucās neliels akmens meteorīts. Varētu teikt – kāda gan saistība starp šiem abiem faktiem? Izrādās, lidojuma laikā meteorīts pārdalījās trijās daļās, un viena no tām izsitās cauri jumtam mājai, kurā dzīvoja Enna. Meteorīta daļa trāpīja viņai gurnā. Ar katru no mums kas tāds varētu atgadīties, ne tā? Nē, jo Enna ir vienīgais cilvēks šīs planētas vēsturē, kurai trāpījis meteorīts. Tas ir dokumentāli pierādīts. Hodžesa, aptverot, kāds dārgums atrodas viņas guļamistabā, jau sāka iztēloties, kā izmainīsies viņas dzīve. Saprotams, ka daudzi dažādos veidos mēģināja kosmisko fragmentu iegūt savā īpašumā. ASV bruņoto gaisa spēku pārstāvji šajā jautājumā ātri ieviesa kārtību. Viņi, piedraudot Ennai ar arestu, paņēma akmeni un aizbrauca nezināmā virzienā. Hodžesas kundzes vīrs Jūdžins noalgoja advokātu un tiesas ceļā panāca, ka akmens tiek atdots atpakaļ. Uzzinot, ka par meteorīta gabalu tiek piedāvāti apmēram 5 000 dolāru, mājas īpašnieks Bērtijs Gajs pieprasīja akmeni sev kā kompensāciju par mājai nodarītajiem zaudējumiem. Tiesas procesi, milzu troksnis un dažādi pirkšanas piedāvājumi tik ļoti apnika Hodžesu ģimenei, ka viņi meteorītu uzdāvināja muzejam.
Rojs Sallivans
Viņam iespēra zibens. Septiņas reizes.
Statistika liecina, ka varbūtība, ka jums iespers zibens ir 1 pret 3 000. Līdz ar to, varbūtība, ka zibens jums iespers septiņas reizes ir viens pret 22 septiljoniem jeb 1: 22 000 000 000 000 000 000 000 000. Tomēr Rojam Sallivanam, kāda Virdžīnijas nacionālā parka darbiniekam, tas nemaz nebija tik neiespējami. Viņam, lai arī cik dīvaini tas neizklausītos, zibens iespēra septiņas reizes. Pirmo reizi Sallivanam zibens iespēra 1942. gadā, brīdī, kad viņš atradās skatu tornī. Zibens trāpīja viņam kājā, aizskarot lielā pirksta nagu. Zibenes atrada viņu arī kalnos, zvejas laikā, meža administratīvajā ēkā… Interesanti, kas gan ar cilvēku ir ne tā, ja zibens viņu atrod pat ēkas iekšienē. Reiz viņam aizdegās mati, un viņš nolēma vienmēr līdzi nēsāt trauku ar ūdeni. Pēc trim gadiem zibens iespēra viņam potītē. Ūdenim nebija nekādas jēgas, jo potītes taču nedeg. Arī Sallivana sieva dabūja izbaudīt vīra „jaukumus”. Brīdī, kad viņa kopā ar Roju izkāra uz auklas veļu, zibens iespēra viņiem abiem. Iebiedētais Sallivans sāka baidīties ikreizi, kad debsejumā parādījās mākoņi. Rojs negāja bojā no zibens spēriena. Viņš 71 gada vecumā nošāvās nelaimīgas mīlestības dēļ.
Tsutomu Jamaguči
Jaunāko laiku vēsturē divas pilsētas tika iznīcinātas atombumbas sprādzienā. Šis cilvēks pamanījies piedzīvot abu šo pilsētu bojā eju.
1945. gada 6. augustā Tsutomu Jamaguči ieradās Hirosimā, lai nokārtotu biznesa darīšanas. Brīdī, kad viņš izkāpa no tramvaja, trīs kilometrus no viņa notika kodolsprādziens. Tsutomi tika traumētas bungādiņas, viņš gandrīz pilnībā zaudēja redzi un bija pārliecināts, ka pasaules gals nu ir klāt. Pavadot nakti ieroču slēptuvē, uzņēmējs nosprieda, ka Hirosima diez vai ir droša vide biznesa attīstīšanai, un devās mājās… uz Nagasaki. Dažas dienas pēc tam viņš par savu braucienu pastāstīja priekšniekam, aprakstot noslēpumaino, brīnumaino un milzīgo sprādzienu. Kad Tsutomu centās pārliecināt priekšnieku, ka automašīnu tirdzniecība izpostītajā pilsētā ir bezcerīga, viņš izdzirdēja ļoti līdzīgu sprādzienu kā pirms dažām dienām un arī apmēram trīs kilometru attālumā. Brīnumainā kārtā viņš izdzīvoja un ir dzīvs joprojām. Viņam ir 93 gadi. Japānis sarakstījis vairākas grāmatas par šausminošiem atomkariem.
Kasjauns.lv
