Lielbritānijā publiski sāk izmeklēt Irākas karu
Veicot izmeklēšanu par Lielbritānijas lomu Irākas kara uzsākšanā, šodien sākas publiskā noklausīšanās, kuras kulminācija būs ar nepacietību gaidītā bijušā premjerministra Tonija Blēra liecināšana.
Piecu locekļu lielās komitejas priekšā būs jāstājas gan armijas komandieriem, gan ministriem, gan augstākajām civildienesta amatpersonām.
Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs, bijušais civildienesta ierēdnis Džons Čilkots, pirmdien pauda pārliecību, ka komisija spēs iegūt "pilnīgu un pamācošu" priekšstatu par lēmumu pieņemšanas procesu, kura rezultātā Lielbritānija tika iesaistīta karā.
Starp pirmajiem, kas sniegs liecības, būs bijušais izlūkdienesta MI6 vadītājs Džons Skārlets, kā arī kādreizējie vēstnieki ASV un ANO - Kristofers Mejers un Džeremijs Grīnstoks.
Skārlets bija Lielbritānijas Izlūkošanas un drošības komitejas priekšsēdētājs laikā, kad Blēra valdība publiskoja ziņojumu, kurā bija apgalvots, ka Irākai ir masu iznīcināšanas ieroči, kas kalpoja par galveno attaisnojumu kara uzsākšanai 2003.gada martā.
Taču masu iznīcināšanas ieroči Irākā tā arī netika atrasti. Komitejai jānoskaidro, kāpēc ministri ticēja to eksistencei un kas bija viņu informācijas avoti.
Tiek ziņots, ka liecinieku sarakstā iekļauti arī bijušais ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans un kādreizējais ANO ieroču inspektors Hanss Blikss. Tomēr tieši Blēra liecība, domājams, kļūs par izmeklēšanas kulmināciju.
Noklausīšanās notiks atklātās sēdēs, izņemot gadījumus, kad nacionālā drošība pieprasīs rīkot slēgtas sēdes.
Izmeklēšana attiecas uz laika periodu no 2001.gada jūlija līdz 2009.gada jūlijam.
Blēra lēmums par atbalsta sniegšanu toreizējam ASV prezidentam Džordžam Bušam un par 45 000 vīru liela militārā kontingenta nosūtīšanu uz Irāku tika pieņemts, neskatoties uz citu Eiropas valstu kategoriskiem iebildumiem un aktīvu pretestību pašā Lielbritānijā. ASV vadītais iebrukums tika veikts arī bez nepārprotama ANO pilnvarojuma.
Lielbritānijas misija Irākā faktiski beidzās šī gada jūlijā, un kara plosītajā valstī joprojām uzturas tikai dažas britu militārpersonas.
Analītiķi uzskata, ka Irākas kara radītā šķelšanās Eiropā lielā mērā liedza Blēram kļūt par pirmo Eiropas Savienības (ES) prezidentu.
Blērs un citi valdošās Leiboristu partijas valdības locekļi savas liecības sniegs tikai nākamajā gadā, bet galīgais komisijas ziņojums nav gaidāms agrāk par 2010.gada beigām.
Čilkots uzsvēris, ka komisijas mērķis nav kādu nodot tiesai, taču vienlaikus viņš norādījis, ka tā nevairīsies izteikt skarbu kritiku.
Viņš arī brīdinājis lieciniekus, kuri mēģinās sniegt izvairīgas atbildes, norādot, ka, pateicoties plašajai dokumentu bāzei, liecinieks, kurš mēģinās kaut ko noslēpt, nonāks neizdevīgā stāvoklī.
Jūnijā paziņojot par trešās oficiālās izmeklēšanas uzsākšanu par Irākas kara apstākļiem, premjerministrs Gordons Brauns norādīja, ka tā notiks slepenībā un ka tās mērķis nav vainīgo meklēšana.
Taču viņš bija spiests mainīt sākotnējo ieceri, piekāpjoties sabiedriskā sašutuma vētras priekšā.
Komisijas locekļi jau tikušies ar 179 konfliktā kritušo karavīru ģimenes locekļiem.
LETA
