Ukrainas prezidenta vēlēšanās uzvarējis Janukovičs

Vēlēšanās piedalījušies 69,14 procenti balstiesīgo jeb 24,6 miljoni vēlētāju.

Reģionu partija pirmdien paziņoja, ka Jūlijas Timošenko bloka pārstāvji traucē vēlēšanu komisiju darbu Krimas autonomajā republikā un Luganskas apgabalā, kur vēlētāji atbalstīja Janukoviču. Reģionu partija aicināja prezidentu Viktoru Juščenko, Ģenerālprokuratūru un Ukrainas Drošības dienestu iejaukties notiekošajā.

Dati CVK mājas lapā liecina, ka Krimā un Luganskas apgabalā apstrādāts vismazāk balsošanas biļetenu - attiecīgi 57,47 procenti un 77 procenti. Toties 14 no 18 apgabaliem, kuros vēlētāju atbalstu guva Timošenko, apstrādāti vairāk nekā 90 procenti biļetenu.

Par Janukoviča uzvaru svētdien notikušajā vēlēšanu otrajā kārtā liecināja arī nobalsojušo vēlētāju aptaujas.

Saskaņā ar Krievijas ziņu aģentūras "Interfax" rīkotas nobalsojušo vēlētāju aptaujas rezultātiem par Janukoviču nobalsojuši 51 procents vēlētāju, par Timošenko - 41 procents, bet pret abiem kandidātiem balsojuši astoņi procenti. Tika aptaujāti pavisam 3100 cilvēki 23 apgabalu centros, kā arī Kijevas un Sevastopoles pilsētās.

"Interfax" aptaujā netika ietverti lauku iedzīvotāji. Vēlēšanu pirmās kārtas rezultāti liecināja, ka lauku iedzīvotāju vidū Timošenko ir populārāka par Janukoviču.

Saskaņā ar Nacionālās nobalsojušo vēlētāju aptaujas rezultātiem par Janukoviču balsojuši 48,7% vēlētāju, par Timošenko - 45,5%, bet nevienu kandidātu neatbalstīja 5,5%. Šajā aptaujā tika ietverti 15 586 respondenti, un aptaujas kļūdas līmenis nepārsniedza 2,5%.

Pēc telekanāla ICTV iniciatīvas rīkotas nobalsojušo vēlētāju aptaujas rezultāti liecina, ka par Janukoviču balsojuši 49,8% vēlētāju, par Timošenko - 45,2%, bet pret abiem kandidātiem - 5%.

Kompānijas "Socis" pēc telekanāla "Inter" pasūtījuma rīkotas nobalsojušo vēlētāju aptaujas rezultāti liecina, ka par Janukoviču balsojuši 49,6% vēlētāju, par Timošenko - 44,5%, bet nevienu kandidātu neatbalstīja 5,9%. Šajā aptaujā bija 20 tūkstoši respondentu, un tās kļūdas līmenis ir 0,7%.

Saskaņā ar citas pēc "Inter" pasūtījuma rīkotas nobalsojušo vēlētāju aptaujas rezultātiem par Janukoviču balsojuši 49,78% vēlētāju, par Timošenko - 44,63%, bet pret abiem kandidātiem - 5,59%. Šajā aptaujā bija 15 tūkstoši respondentu, un tās kļūdas līmenis ir 0,8%.

Kompānijas "Research & Branding Group" rīkotas nobalsojušo vēlētāju aptaujas rezultāti liecina, ka par Janukoviču balsojuši 50,26%, par Timošenko - 44,2%, bet nevienu kandidātu neatbalstīja 5,53%.

Vēlēšanu pirmajā kārtā 17.janvārī 59 gadus vecais Janukovičs ieguva 35 procentus balsu, bet 49 gadus vecā Timošenko - 25 procentus balsu.

Janukoviču atbalsta krievvalodīgie vēlētāji Ukrainas dienvidu un austrumu daļā, no kuras nāk šis kandidāts, savukārt Timošenko atbalsta galvenokārt nacionālisti valsts rietumos un vidienē.

Pašreizējais prezidents Viktors Juščenko, kurš nāca pie varas Oranžajā revolūcijā pirms pieciem gadiem, bet vēlēšanu pirmajā kārtā ar pieciem procentiem balsu palika piektajā vietā, dažas dienas pēc pirmās kārtas izplatīja paziņojumu, kurā pauda viedokli, ka neesot nekādas atšķirības starp abiem otrās kārtas kandidātiem Janukoviču un Timošenko. Pēc Juščenko domām, gan Janukovičam, gan Timošenko valsts, eiropeiskās un demokrātiskās vērtības būtībā ir svešas, nesaprotamas un ļoti tālas.

Viktors Janukovičs dzimis Doņeckas apgabala Jenakijevā 1950.gada 9.jūlijā. 1980.gadā Doņeckas politehniskajā institūtā neklātienē ieguvis inženiera mehāniķa specialitāti. 2001.gadā beidzis studijas Ukrainas Ārējās tirdzniecības akadēmijas Starptautisko tiesību fakultātē un specializējies starptautiskajās tiesībās. Janukovičam ir arī ekonomikas zinātņu doktora grāds.

Darba gaitas Janukovičs sāka kā strādnieks Jenakijevas metalurģijas rūpnīcā. Padomju gados viņš vadījis vairākus valsts uzņēmumus. No 1997. līdz 2002.gadam vadīja Doņeckas apgabala administrāciju, no 2002. līdz 2005.gadam un 2006.-2007.gadā bija Ukrainas premjerministrs.

Abas atceltās Janukoviča sodāmības plašsaziņas līdzekļos atspoguļotas pretrunīgi. Valda uzskats, ka sodāmību atcelšanā izmantotie dokumenti bijuši viltoti. 1967.gadā Janukoviču notiesāja par līdzdalību zādzībā, piespriežot trīs gadu cietumsodu, taču, izmainoties normatīvajiem aktiem par nepilngadīgo noziedznieku cietumsodiem, Janukoviču par priekšzīmīgu uzvedību atbrīvoja jau pēc gada un septiņiem mēnešiem. Sodāmību 1978.gadā atcēla Doņeckas apgabala tiesa, pamatojoties uz nozieguma sastāva neesamību. Atkārtoti Janukovičs apsūdzēts 1970.gadā, kad par miesas bojājumu nodarīšanu viņam piesprieda divu gadu cietumsodu. Pagaidām nezināmu iemeslu dēļ ievilkās gan lietas izmeklēšana, gan izskatīšana tiesā. Astoņus gadus vēlāk Doņeckas apgabala tiesas prezidijs sodāmību atcēla, pamatojoties uz nozieguma sastāva neesamību.

Oranžā revolūcija notika 2004.gada beigās, kad Kijevas centrā dienām ilgi notika masu mītiņš, protestējot pret prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu, pēc kuras par uzvarētāju tika pasludināts promaskaviskais kandidāts Janukovičs, nevis prorietumnieciskais Juščenko. Mītiņotāji panāca prezidenta vēlēšanu otrās kārtas atkārtotu rīkošanu, un tajā uzvarēja Juščenko.

Juščenko centieni panākt Ukrainas uzņemšanu NATO un Eiropas Savienībā sākumā radīja sajūsmu Rietumos, taču vēlāk Ukrainas politisko līderu savstarpējā plēšanās padarīja Ukrainu par Rietumu sāpju bērnu.