Merkele vēlas paātrināt noraidīto patvēruma meklētāju izraidīšanu

"Tiem, kas šeit uzturas nelikumīgi, mūsu valsts jāatstāj," uzstājoties ar runu Vācijas Civildienesta federācijas konferencē Ķelnē, uzsvēra Merkele.

Viņa norādīja, ka pieredze apliecina varasiestāžu spēju daudz ātrāk noskaidrot, vai patvēruma meklētājiem ir tiesības palikt Vācijā un vai to izcelsmes valstis ir pietiekami drošas, lai viņi varētu atgriezties.

Tikmēr tieslietu ministrs Heiko Māss pirmdien iepazīstināja ar jaunu pasākumu paketi terorisma apkarošanai. Cita starpā paredzēts ieslodzīt tos islāmistus, kas atzīti par draudu sabiedriskajai drošībai, kā arī ekstrēmistu uzraudzībai izmantot elektroniskās aproces.

"Mums jādara viss, ko spējam, lai nodrošinātu, ka tie, kas atzīti par draudu, tiktu uzraudzīti, cik stingri vien iespējams, pat pirms viņu iespējamās notiesāšanas," sarunā ar aģentūru DPA uzsvēra Māss. "Elektronisko aproču izmantošana nedrīkst būt tabu."

Iepriekš sarunā ar sabiedrisko televīziju ministrs pavēstīja, ka valdība vēlas grozīt pastāvošos likumus, lai tos, kas atzīti par iespējamu draudu, būtu iespējams turēt ieslodzījumā.

Pēc šādas aizturēšanas, bīstamie ekstrēmisti nosūtāmi uz savām izcelsmes valstīm.

Vienlaikus Berlīne ļāvusi noprast, ka tām valstīm, kas atsakās uzņemt savus pilsoņus, kuru patvēruma pieprasījumi ir noraidīti, draud finansiālās sankcijas.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības ministrija pirmdien brīdināja, ka tā dēvētā attīstības palīdzība tiks tieši saistīta ar saņēmējvalstu gatavību sadarboties to pilsoņu deportēšanā.

Iecerētās izmaiņas Māss gatavojas otrdien apspriest ar iekšlietu ministru Tomasu de Mezjēru.

De Mezjērs jau paziņojis par nolūku pārņemt federālo iestāžu ziņā ekstrēmistu izsekošanas operācijas un atraidīto patvēruma meklētāju izraidīšanu, kas līdz šim atradusies federālo zemju pārziņā.

Taču šī iecere sastapusies ar zemju valdību pretestību.

LETA/Foto: Reuters/Scanpix/LETA