Krievijā likvidē izglītību mazākumtautību valodās

Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai nepārtraukti jāuzklausa oficiālā Kremļa un tā saucamo Krievijas tautiešu aizstāvju pārmetumi, ka Latvijā tiek likvidētas krievu skolas, te nevar iegūt augstāka izglītību krievu valodā. Tāpat „krievu eksperti” par melīgu sēnalu literatūru uzskata gan latviešu valodas, gan vēstures mācību grāmatas.

Tai pašā laikā Krievijā notiek nacionālā mazākumtautību izglītības sistēmas graušana, kas var ietekmēt arī Krievijas Federācijā dzīvojošos latviešus, kaut arī viņiem Krievijā nav latviešu vispārizglītojošas skolas.

Krievu valodu mākslīgi pasludina par dominējošo

Kopš pagājušā gada 1. septembra Krievijas Federācijas skolās ir likvidēts tā saucamais „reģionālais komponents”. Balstoties uz reģionālā komponenta principiem Krievijas autonomo republiku un apgabalu izglītības sistēmā varēja ieviest atšķirīgu izglītības standartu, kas, piemēram, visās nacionālās autonomijas apgabala skolās noteica obligātu vietējās valodas apguvi, neatkarīgi kādā valodā tiek pasniegti pamatpriekšmeti. Tas nozīmē, ka, piemēram, Tatarstānas skolās obligātais priekšmets ir tatāru valoda, bet Čečenijas – čecenu valoda.

Tagad vietējo nacionālo valodu vairs nevar iekļaut obligātajā izglītības standartā. Tas nozīmē, ka skolēns, kurš mācās, piemēram, kādā Burjatijas skolā var mierīgi iztikt bez burjatu valodas zināšanām. Tādējādi Krievijas autonomajās republikās krievu valoda oficiālā līmenī tiek pasludināta par dominējošo un vietējās valodas paliek tikai kā „etnogrāfisks nacionālais piedēklis”. Taisnības labad gan jāteic, ka Krievijā ne jau visas nacionālo apgabalu vietējās izglītības pārvaldes noteica savas vietējās valodas prioritāti.

Kremlis likvidē Baškīrijas izglītības sistēmu

Viena no nedaudzajām republikām, kura sargāja savu valodu bija Baškorstāna. Baškorstānas autonomās republikas Izglītības ministrija bija noteikusi, ka visās republikas vispārizglītojošās skolas, neatkarīgi no mācībvalodas, ir obligāti jāapgūst baškīru valoda.

Jāteic, ka Baškorstānā vienlaikus respektēja arī citu republikā dzīvojošo nāciju valodas, tostarp arī latviešu. No kopējā Baškorstānas iedzīvotāju skaita tikai 0,2% ir latvieši, bet viņu bērni vairākās republikas vidusskolās gala eksāmenu izvēles priekšmetā varēja kārtot latviešu valodā. Līdz šim nav dzirdēts, ka Baškīrijas latvieši būtu protestējuši pret to, ka viņiem ir jāmācās baškīru valoda. Tieši otrādi latvieši atbalstīja Baškorstānas politiku un vēlēšanās ir balsojuši par tās pašreizējo prezidentu Murtaru Rahimovu.

Vienlaikus Baškorstānas republikā respektē ne tikai krievu, bet arī citu slāvu tautu valodas. Piemēram, deviņas no 14 Krievijas Federācijā esošajām ukraiņu skolām darbojas tieši Baškorstāna.

Dažus mēnešus pēc „reģionālā komponenta” likvidācijas nacionālajās republikās, tieši Baškorstāna sākusi kritizēt Maskavas izglītības politiku. Gan Baškorstānas prezidents, gan valdība un parlaments pēdējās nedēļas laikā izplatījuši vairākus paziņojumus, kuros Kremļa pedagoģijas speciālistu lēmumu nodēvēti par netālredzīgu stulbību. Krievijas politiskajā sistēmā šādu Baškorstānas vadības seperātismu var uzskatīt vairāk nekā vienkārši par pilsonisku varonību.

Baškorstānas parlamenta spīkers Konstantīns Tolkačevs saka: „Federālā likuma izmaiņas faktiski bloķē Eiropas reģionālo valodu hartas realizāciju. Tagad Krievijas federācijas subjekti nevar īstenot valodas politiku, kas veicina Krievijas Federācijas tautu valodu saglabāšanu, ņemot vērā garīgās, kultūrvēsturiskās, etniskās un sociālekonomiskās Krievijas reģionu īpatnības. Likuma izmaiņas tiešā veidā ir pretrunā ar Krievijas Federācijas konstitūciju.”

Viņam piekrīt arī Tatarstānas republikas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta Etnoloģiskā monitoringa centra vadītājs Damirs Ishakovs: „Reģionālā izglītības komponenta likvidācija ir liela muļķība. Uzskatu, ka Baškorstānai cīņā par reģionālā komponenta atjaunošanu ir jāpievienojas mums visiem – gan krieviem un tatāriem un citiem.”

Elmārs Barkāns