Soross: eiro zonas nākotne ir neskaidra
Kaut arī sagaidāms, ka Eiropas Savienībai pietiks naudas, lai glābtu Grieķiju no maksātnespējas, bloku nākotnē gaida vēl lielākas problēmas, kuru dēļ eiro zonas pastāvēšana ir neskaidra, uzskata amerikāņu miljardieris un filantrops Džordžs Soross.
Publikācijā laikrakstā "Financial Times" viņš norāda, ka ES palīdzība var būt nepieciešama vēl četrām citām valstīm, kas cieš no lieliem budžeta deficītiem un parādiem, - Spānijai, Itālijai, Portugālei un Īrijai.
"Kopā šīs valstis veido pārāk nozīmīgu eiro zonas daļu. Arī Grieķijas izdzīvošanas gadījumā eiro zonas pastāvēšana būs neskaidra," brīdina 79 gadus vecais Soross, kurš 90.gadu sākumā nopelnīja miljardu dolāru, vēršot spekulatīvus uzbrukumus pret britu mārciņu.
Pagājušās nedēļas nogalē plašsaziņas līdzekļos izskanēja, ka Vācijas Finanšu ministrija ir izstrādājusi Grieķijas glābšanas plānu, kas paredz, ka citas eiro zonas valstis aizdos Atēnām 20 līdz 25 miljardu eiro (14-18 miljardus latu).
Grieķijas budžeta krīze un bažas par valsts nespēju nomaksāt parādus ir satricinājušas eiro zonu. Lai gan izteikti pieņēmumi, ka citām ES valstīm būtu jāglābj Grieķija, ja tai draudētu maksātnespēja, Grieķijas un ES amatpersonas līdz šim oficiāli ir paudušas pārliecību, ka valstij izdosies samazināt budžeta deficītu un tās glābšana nebūs nepieciešama.
Vairāki eksperti uzskata, ka Grieķija, kur budžeta deficīts pērn sasniedza 12,7% un valsts parāds 113% no IKP, tirgus dalībnieku vērtējumā ir pilnībā zaudējusi savu fiskālo uzticamību.
