Videospēles negatīvi ietekmē zēnu sekmes skolā
Zēni, kuri aizraujas ar videospēlēm, biežāk saskaras ar problēmām skolā nekā viņu vienaudži, raksta portāls "LiveScience.com".
Amerikāņu zinātnieku pētījumā noskaidrots, ka zēni, kuri saņēma "Play Station II" konsoli, uzrādījuši sliktākas sekmes lasītprasmē un rakstītprasmē nekā tie bērni, kuriem zinātnieki šo ierīci nepiešķīra.
Šis ir pirmais kontrolētais pētījumus, kurā apskatīta videospēļu ietekme uz mazu zēnu sekmēm. Zinātnieki šoreiz balstījušies nevis uz datiem, kas iegūti, apjautājot bērnus, kuri brīvajā laikā jau pievērsušies videospēlēm, bet gan izraugoties bērnu grupu, kuriem spēļu konsoles piešķirtas nejaušā izlozē.
Tomēr zinātnieki aicina bērnu vecākus automātiski nenorakstīt šo izklaides veidu kā visu problēmu cēloni. "Videospēlēs kā tādās nav nekā slikta," norāda Ohaijo štata Denisona universitātes psihologs Roberts Veiss. "Vienkārši mums ir jāuzrauga, kā bērni izmanto šīs spēles un jāmudina viņus uz mērenību to spēlēšanā."
Lai gan jau vairāki iepriekš veikti pētījumu pierādījuši saistību starp sliktām sekmēm skolā un videospēļu spēlēšanu, joprojām zinātniekiem nav izdevies noskaidrot, kas tieši ir problēmas cēlonis un kas - tās sekas. Veiss spriež, ka, iespējams, bērni, kuriem neveicas ar mācībām, pievēršas videospēlēm, jo tās šķiet tīkamākas nekā mājasdarbu pildīšana.
Veisa veiktajā pētījumā piedalījās 64 zēni vecumā no sešiem līdz deviņiem gadiem, kuriem vēl nebija videospēļu konsoles, taču viņu vecāki apsvēra domu par tās iegādi. Iepriekš zēniem nebija mācību vai uzvedības problēmu. Zinātnieki vecākiem atklāja, ka vēlas iesaistīt bērnus attīstības pētījumā, par ko viņi tiks atalgoti ar videospēļu konsoli.
Iemesls, kāpēc zinātnieki pētījumā neiekļāva meitenes, ir bažas, ka viņas spēlēm varētu neveltīt tikpat ilgu laiku kā zēni.
Puse no izvēlētajiem bērniem "PlayStation" saņēma jau pētījuma sākumā, bet otra puse pēc četru mēnešu ilga mācību semestra. Tādēļ saprotams, ka zēni, kuri konsoli ieguva nekavējoties, spēlējot pavadīja vairāk laika nekā pārējie, lai gan arī viņi noteiktu daļu brīvā laika veltīja šai nodarbei, visbiežāk, ciemojoties pie draugiem.
Bērni, kuriem spēļu konsole tika izsniegta jau sākumā, mācībām pēc skolas veltīja mazāk laika, kā arī uzrādīja sliktākus rezultātus lasīšanas un rakstīšanas prasmju apguvē, liecina veiktās pārbaudes. Lai gan viņu uzvedība ievērojami nemainījās, skolotāji sūdzējās par grūtībām apgūt jaunas iemaņas.
Pētnieki uzskata, ka problēmas mācībās rada fakts, ka videospēļu dēļ pēc skolas aizvien mazāk uzmanības veltīta izglītojošiem pasākumiem.
Taču tas arī nenozīmē, ka videospēlēm nav priekšrocību. Izglītojošās spēles var palīdzēt mācību procesā, tāpat pierādīts, ka aizraušanās ar piedzīvojumu spēlēm var uzlabot redzi. Turklāt nereti šāds hobijs palīdz nodibināt draudzības saites zēnu starpā.
Tomēr, lai varētu apgalvot, ka iegūtie secinājumi ir patiesi arī ilgtermiņā, nepieciešami papildu pētījumi, norāda Veiss. "Varētu izrādīties, ka interese par videospēlēm pēc sešiem vai astoņiem mēnešiem noplok un viņi vairs nespēlē tik aktīvi kā sākumā," pieļauj pētnieks. Būtu jāveic arī pētījums, vai līdzīga ietekme spēlēm ir arī uz meiteņu panākumiem skolā.
