10. Naftas ieguves uzņēmuma Exxon Valdez naftas noplūde Aļaskā, 1989.gada 24.martā. Milzu tankkuģim uzskrienot zemūdens klintij, ūdenī nonāca aptuveni 40.9 miljoni litru jēlnaftas, kļūstot par vienu no lielākajām cilvēku radītajām ekoloģiskajām katastrofām.
9. Kodolkatastrofa „Three Mile Island” Pensilvānijā, 1978.gadā, kad tehnisku defektu dēļ 2.reaktorā notika pamatīga radioaktīvo vielu noplūde. Pāris dienu laikā no tuvējās apkārtnes tika evakuēti 140 000 cilvēku.
8. Naftas noplūde Meksikas līcī, 2010.gadā – turpinās joprojām. Aprīļa otrajā pusē pēc sprādziena Meksikas līcī netālu no ASV piekrastes nogrima kompānijas "British Petroleum" naftas ieguves platforma. No tās vairāku nedēļu garumā ik dienas noplūst tūkstošiem galoni jēlnaftas. Šī, iespējams, jau drīzumā varētu kļūt par postošāko ekoloģisko katastrofu cilvēces vēsturē.
Naftas piesārņojums Meksikas līcī
6. Seveso katastrofas rezultātā 1976.gada 10.jūlijā Itālijas pilsētiņas Sevaso iedzīvotāji nonāca radioaktīvo vielu ietekmē. Iedzīvotājiem ieteica nelietot uzturā vietējos produktus, kas varētu būt auguši indīgo vielu izplatīšanās zonā. Pāris dienu laikā nobeidzās aptuveni 3300 dzīvnieki. Vēl 80 000 lopi tika nokauti. Vairāki desmiti bērnu tika hospitalizēti, tūkstošiem evakuēti un simtiem cilvēki saslima ar dažādām ādas slimībām.
5. Līča kara naftas noplūde Kuveitā, 1991.gadā. Irākas kaujinieki apzināti nopludināja Persijas līcī milzīgu daudzumu naftas, lai traucētu ASV karaspēkam. Nafta nodarīja neaprakstāmus postījumus Persijas līča dabai un iznīcināja praktiski visas dzīvās radības. Līdz šim vienīgā naftas noplūde, kas apmēru ziņā līdzinās šā gada Meksikas līča katastrofai.
4. Gāzes noplūde Indijā, 1984.gadā. Industriālās gāzes noplūdes rezultātā cieta 500 000 cilvēku. Mirušo skaits svārstās no 8 – 16 tūkstošiem cilvēku. Katastrofu izraisījušās rūpnīcas piesārņojums joprojām turpina ietekmēt tuvējās apkārtnes gruntsūdeņus.
3. Apmēru ziņā par trešo postošāko ekoloģisko katastrofu dēvējama globālā mežu izciršana, kas turpinās joprojām un draud ar daudzu dzīvnieku sugu izmiršanu.
2. Černobiļas postošā avārija notika 1986.gada 26.aprīlī. Sprādziens atomelektrostacijā kļuva par milzīgāko atomelektrostaciju katastrofu visā cilvēces vēsturē. Milzīgas teritorijas Ukrainā, Baltkrievijā un Krievijā tika spēcīgi piesārņotas, aptuveni 60% no radioaktīvajiem nokrišņiem nokrita pār Baltkrieviju. Mirušo cilvēku skaits nav nosakāms, bet zināms, ka tas mērāms tūkstošos.
Aprit 24 gadi kopš avārijas Černobiļas atomelektrostacijā Ukrainā
1. Globālā sasilšana, joprojām turpinās. Ja globālā temperatūra turpinās pieaugt, tas var izraisīt vēl nebijušas sekas pasaules klimatā, sākot ar neskaitāmu dzīvnieku sugu izmiršanu, beidzot pat ar jaunu ledus laikmetu.
