Poļu zinātnieks: Katrā melnajā caurumā varētu būt savs Visums

Izmantojot Einšteina vispārējās relativitātes teorijas pieņēmumu, Indiānas Universitātes fiziķis un teorētiķis Nikodēms Poplavskis ir izanalizējis daļiņu teorētisko kustību, tām ieejot melnajā caurumā.

Poplavskis secināja, ka pastāv iespējamība, ka katrā melnajā caurumā eksistē vesels Visums, kas varētu nozīmēt, ka arī mūsu Visums atrodas melnajā caurumā.

"Iespējams, ka Piena Ceļa un citu galaktiku centrā esošie milzīgie melnie caurumi ir tilti uz citiem Visumiem," Poplavskis pastāstīja žurnālam "New Scientist".

Skaidrojot savu teoriju žurnālā "Physics Letters B", zinātnieks pavēstīja, ka, veicot izpēti, viņš ir izmantojis Einšteina-Kartāna-Kibla-Šiama gravitācijas teoriju, lai aprēķinātu daļiņu impulsa momentu melnajā caurumā. Tas viņam ļāva aprēķināt laiktelpas kvalitāti vērpi.

Zinātnieks apgalvo, ka tā vietā, lai matērija melnajā caurumā sasniegtu bezgalīgu blīvumu, kļūstot par punktu, kas Einšteina relativitātes teorijā tiek saukta par singularitāti, laiktelpa vairāk darbojas kā atspere, kas nepārtraukti savelkas un izplešas.

Poplavskis paskaidro, ka šo "atsperīguma" efektu rada laiktelpas grieze, kas pret melnā cauruma radīto gigantisko gravitācijas spēku raida atgrūdienu.

Poplavskis arī uzskata, ka šis atgrūšanās spēks varētu būt arī Visuma izplešanās iemesls.

Ir grūti pārbaudīt, vai Poplavska teorija ir pareiza. Melno caurumu gravitācijas spēks ir tik liels, ka nekas nespēj no tiem izbēgt, tāpēc mēs nevaram zināt, kas notiek to iekšpusē.

Tomēr saskaņā ar Paplovska teoriju, ja mēs dzīvotu melnajā caurumā, tad tā radītā vērpe atstātu iespaidu uz iekšējo laiktelpu - Visumam varētu būt prioritārs virziens, kuru mēs varētu izmērīt. Šāds virziens varētu būt saistīts ar matērijas un antimatērijas nestabilitāti un varētu izskaidrot neitrīno (elektriski neitrālu elementārdaļiņu) svārstības.

LETA