ASV diplomāti jautājumā par Gvantanamo ieslodzīto izmitināšanu gan kaulējušies, gan likuši lietā glaimus

Apmaiņā pret atbrīvoto cietumnieku uzņemšanu valstīm solīta gan nauda, gan ietekme, gan iespējas tikties ar ASV prezidentu Baraku Obamu.

Lai bēdīgi slavenais cietums beidzot varētu tikt likvidēts, ASV līderis pagājušajā gadā vērsās pie vairākām valstīm ar lūgumu uzņemt bijušos ieslodzītos un solīja slēgt to jau līdz šā gada janvārim. Amerikāņu diplomāti dedzīgi centās pārliecināt ES valstu valdības uzņemt daļu no aptuveni sešiem desmitiem savulaik par terorismu aizdomās turēto cilvēku, kuri pēc atbrīvošanas tādu vai citādu iemeslu pēc nevēlētos vai nevarētu atgriezties savā dzimtenē.

Tomēr piedāvājumi, ko eiropiešiem tika izteicis ASV īpašais pārstāvis Gvantanamo cietuma slēgšanas jautājumos Daniels Frīds, lielākoties nav raisījuši īpašu atsaucību.

Vācija un dažas citas valstis, kas iepriekš tika kritizējušas šo ieslodzījuma nometni, galu galā piekrita uzņemt dažus cilvēkus, bet krietni mazāk, nekā bija cerējusi Vašingtona.

Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Obamam nav izdevies savu solījumu turēt, un jaunu termiņu viņš tā arī nav noteicis, bet Republikāņu partija pēc savas nesenās uzvaras Kongresa vēlēšanās izteikusi apņēmību nepieļaut šā cietuma slēgšanu, uzskatot, ka šī pretrunīgi vērtētā ieslodzījuma nometne ASV militārajā bāzē Kubā ir vitāli svarīga no nacionālās drošības viedokļa.

Telegrammas, ko Frīds sūtījis uz Vašingtonu, ļauj spriest par piedāvātajām darījumu likmēm, vēsta "Spiegel" un "New York Times".

Piemēram, Slovēnijas premjerministrs Boruts Pahors lūdzis 20 minūtes ilgu tikšanos ar Obamu, un viņam likts saprast, ka Slovēnijai "jādara vairāk" attiecībā uz bijušo ieslodzīto uzņemšanu, ja viņš vēlas saņemt no Vašingtonas "augstāka līmeņa uzmanību".

Tiesa gan, nedz iecerētā tikšanās, nedz cietumnieku uzņemšana tā arī nav īstenojusies dzīvē, norāda mediji.

Kā pirmdien paziņoja Pahora birojs, tā rīcībā nav informācijas par šādām ASV administrācijas prasībām.

Tikmēr Bulgārijas Iekšlietu ministrija izteikusi gatavību uzņemt divus cilvēkus ar noteikumu, ka ASV palīdzēs segt viņu izmitināšanas izdevumus un noteiks bezvīzu režīmu bulgāru tūristiem un uzņēmējiem. Frīds piedāvājis "simbolisku sumu 50 000 līdz 80 000 dolāru robežās par vienu ieslodzīto".

Līdzīga summa solīta arī citām valstīm. Piemēram, Maldīvu salu politiķiem, kas norādījuši, ka vēlētos saņemt Starptautiskā Valūtas fonda palīdzību, Frīds stāstījis, ka citas valstis par vienu ieslodzīto saņem 25 000 līdz 85 000 dolāru, lai segtu "pagaidu izmitināšanas izdevumus un citas izmaksas", un maldīvieši varot cerēt uz summu, kas tuva "augstākajam galam".

Savukārt iepriekšējā prezidenta Džordža Buša administrācija piedāvājusi Kiribati līderiem "stimulējošu paketi" - trīs miljonus dolāru par 17 Ķīnas musulmaņu uzņemšanu.

Toties Jemenas prezidents Ali Abdulla Salehs esot apvaicājies, uz kādu summu var cerēt, apspriežot iespējamo rehabilitācijas programmu ieslodzītajiem no savas paša valsts.

Beļģijas valdībai amerikāņu diplomāti esot iedvesuši, ka Gvantanamo ieslodzīto uzņemšana došot Briselei iespēju "ar nelielām izmaksām iegūt ietekmi Eiropā", liecina sarakstes materiāli.

Īpaši atturīga Gvantanamo ieslodzīto uzņemšanas jautājumā bijusi Luksemburga - tā likusi saprast, ka varētu sniegt vienīgi finansiālu palīdzību un tehnisku atbalstu vai segt izmitināšanas izdevumus, bet ne uzņemt kaut vienu ieslodzīto.

Vācija un citas valstis savukārt piesardzīgi reaģējušas uz piedāvājumu pieņemt sešpadsmit uiguru tautības ieslodzītos no Ķīnas, baidoties no "diplomātiskām nesaskaņām" ar Pekinu, kas brīdinājusi, ka šāds solis varētu "kļūt par smagu nastu divpusējās attiecībās".

Kā norādīts vienā no telegrammām, Frīds centies pārliecināt Berlīni uzņemt "vismaz divus no viņiem, kas bija smagi slimi", tomēr, kā izteicies kancleres Angelas Merkeles padomnieks, viņš neesot drošs, ka Pekina šos divus humānos gadījumus uzlūkotu ar izpratni. Abus minētos ieslodzītos galu galā šogad uzņēmusi Šveice.

Uz līdzīgiem brīdinājumiem no Pekinas saistībā ar iespējamo uiguru uzņemšanu norādījusi arī Somija.

Piecus uigurus uzņēmusi arī Albānija, bet tas noticis jau senāk - 2006.gadā. 2009.gadā šīs valsts valdība piedāvājusi uzņemt trīs līdz sešus ieslodzītos, "bet ne no Ķīnas". Amerikāņu diplomāti šo piedāvājumu vērtējuši kā "laipnu, bet nereālu".

Gvantanamo jautājumā "WikiLeaks" publiskotajā diplomātiskajā sarakstē figurē arī Lietuvas vārds - tajā apgalvots, ka Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs pērn gada nogalē centies pakļaut spiedienam valsts prezidenti Daļu Grībauskaiti. Pēc viņas atteikšanās izmitināt kādu Gvantanamo cietumnieku Lietuvā komitejas vadītājs "privāti atvainojies un ierosinājis izmantot kopējus sabiedrotos, lai piespiestu viņu pārdomāt".

Kā minēto ziņu otrdien žurnālistiem komentējis šīs komitejas vadītājs Arvīds Anušausks, kura vārds dokumentā gan nav konkrēti pieminēts, šāda informācija, kas "balstīta uz vārdā nenosauktu diplomātu personiskajiem viedokļiem un personiskajiem iespaidiem", ir "vismaz neprecīza un izkropļo reālo situāciju".

Lietuva sākotnēji tika lūgta uzņemt divus Gvantanamo ieslodzītos, bet vēlāk tika runāts vairs tikai par vienu cilvēku. Viļņa jau gatavojās piekrist, tomēr atmeta šo nodomu, kad izcēlās skandāls saistībā ar Lietuvai izteiktajām apsūdzībām ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) slepeno cietumu lietā. Prezidente no valsts Drošības departamenta bija saņēmusi uzziņu, ka par terorismu aizdomās turētu ieslodzīto uzņemšana palielinātu draudus Lietuvas drošībai.

Kā tobrīd paziņoja Grībauskaite, Lietuva nepiekritīs šai prasībai, "kamēr netiks izkliedētas ēnas ap šo skandālu".

LETA