2010.gads pasaules ekonomikā BBC skatījumā

­

Pasaulē piedzīvots vairāku lielo banku sabrukums un finanšu tirgu lejupslīde, kas kulmināciju ieguva 2009.gadā, kad pasaules ekonomika piedzīvoja pirmo kritumu gada izteiksmē kopš Lielās depresijas 20.gadsimta 30.gados.

Lai arī globālajā ekonomikā 2010.gadā vērojama izaugsmes atgriešanās, skeptiķi uzskata, ka pasaules politiķi tikai slēpj patiesās grūtības un sarežģījumi pasaules ekonomikā joprojām saglabājas.

Ķīnas apjomīgais ārējās tirdzniecības pārpalikums un fiksētā valūtas sistēma joprojām netiek reformēta, amerikāņi turpina tērēt naudu, kuras tiem nav, bet daļā Eiropas situācija joprojām pasliktinās, vēršoties pēc palīdzības pie Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), kas aizdevumus jau piešķīris Grieķijai un Īrijai.

Eiropas vienotās valūtas sistēmas kritiķi uzskata, ka pašreizējā situācijā vismaz daļu vainas vajadzētu uzņemties eiro.

Īrija nebija spējīga apslāpēt tās nekustamo īpašumu cenu straujo kāpumu, nosakot savas procentu likmes, jo tās procentu likmes ir noteikusi Eiropas Centrālā banka (ECB), kurai ir jāuzrauga situācija 16 eirozonas valstīs.

Daļa analītiķu pieļāva, vai šo situāciju nevar atrisināt, ļaujot spēcīgākām eiro ekonomikām atdalīties no vājākām, tādējādi tādām valstīm kā Īrijai nodrošinot lielāku ekonomisko brīvību, kamēr Vācijā iedzīvotāji pauda neapmierinātību ar nepieciešamību piedalīties Īrijas un arī Grieķijas glābšanā.

Taču Vācijas kanclere Angela Merkele vairākkārt pauda atbalstu un uzticību eiro.

"Ja eiro sabruks, sabruks arī Eiropa. Taču, ja mēs novērsīsim šīs briesmas, eiro un Eiropa kļūs spēcīgāka nekā pirms tam," sacīja Merkele.

Pat straujas izaugsmes laikos lielākā daļa valdību Rietumeiropā tērēja vairāk, nekā nopelnīja nodokļos.

Tagad, pēc smagās recesijas, valstu finansiālais stāvoklis kļuvis saspīlēts, un Lielbritānijā jaunā konservatīvo-liberāldemokrātu koalīcijas valdība nākamo gadu laikā iecerējusi radikālus taupības pasākumus.

Taču analītiķi uzskata, ka nepieciešams reformēt finanšu sistēmu, kas radīja ekonomikas izaugsmi un pēc tam tās sabrukumu.

Janvārī ASV prezidents Baraks Obama vērsās pret lielajām bankām, paziņojot par jaunas nodevas ieviešanu, lai atgūtu naudu no finanšu institūcijām, kuras krīzes laikā tika izglābtas.

"Mēs vēlamies atgūt katru centu, kuru ir parādā amerikāņu tautai, un mana apņemšanās sasniegt šo mērķi tikai pieaug, kad es redzu ziņojumus par apjomīgiem ienākumiem un nepieklājīgi lielu prēmiju piešķiršanu vairākās kompānijās, kurām par to pastāvēšanu ir jāpateicas amerikāņu tautai," uzsvēra Obama.

ASV Kongress šogad arī apstiprināja plašāko finanšu sektora reformu kopš Lielās depresijas pagājušā gadsimta 30.gados.

Reforma paredzēta, lai finanšu tirgus regulatoriem nodrošinātu jaunas iespējas ierobežot riskantu investīciju darījumus, kuri tiek vainoti globālās finanšu krīzes izraisīšanā.

Tomēr, neskatoties uz šīm reformām, ASV šogad likvidēts liels skaits darba vietu rūpnieciskās ražošanas nozarē un bezdarba līmenis joprojām veido gandrīz 10%.

Merilendas Universitātes profesors Pīters Morici pauž sašutumu par šo situāciju. "Bez šaubām, ka ir lietas, kuras Ķīnai vajadzētu eksportēt uz ASV, ņemot vērā tās lēto darbaspēku," sacīja Morici.

Taču viņš uzskata, ka nebūtu rentabli ražot noteiktas preses Ķīnā, jo tās valūtas vērtība ir samazināt par 40%.

"Brīvās tirdzniecības pamatdoma ir, lai tā būtu divos virzienos, nodrošinot iespēju katram specializēties sev paredzētās jomās un turpināt izaugsmi. Taču Ķīna eksportē preces, kurām ir salīdzinošās priekšrocības, un aizsargā tās, kurām to nav."

Viņš norāda, ka Ķīnai ir tik daudz liekā darbaspēka, lai aizvietotu visus rūpnieciskās ražošanas nozares darbiniekus Eiropā, ASV, Austrālijā, Jaunzēlandē un Meksikā.

"Vai mēs tiešām vēlamies dzīvot pasaulē, kur viss ir ražots Ķīnā, bet pārējie tikai aizņemas naudu no ķīniešiem?" jautā profesors.

Taču bankas "Goldman Sachs" analītiķis Džims O'Nīls vēsta, ka ASV ārējās tirdzniecības deficīts ar Ķīnu sācis ievērojami samazināties un patlaban veido aptuveni 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Lai arī lielākā uzmanība šogad tika pievērsta bankām, situācija uz brīdi mainījās, kad šā gada aprīlī Meksikas līcī uzsprāga un nogrima britu enerģētikas giganta "British Petroleum" (BP) īrēta dziļurbuma platforma, izraisot postošāko vides katastrofu ASV vēsturē.

BP kopumā atvēlējusi 40 miljardus dolāru (21,4 miljardus latu), lai segtu izmaksas cīņā ar apjomīgo naftas noplūdi.

Tajā pat laikā interneta gigants "Google" nonāca nesaskaņās ar Ķīnu saistībā ar valsts varasiestāžu pieprasīto meklēšanas rezultātu filtrēšanu.

Martā kompānija nāca klajā ar paziņojumu, ka turpmāk vairs nefiltrēs meklēšanas rezultātus Ķīnā, pāradresējot lietotājus uz cenzūras neskartu vietni Honkongā.

Šogad tika sagrautas arī ASV biotehnoloģijas uzņēmuma "Monsanto" cerības ieviest ģenētiski modificētu labību Indijā, kad tās valdība bloķēja šos plānus pēc vides aizsardzības aktīvistu un vairāku zinātnieku protestiem.

Akciju vērtība ASV fondu tirgū šogad kopumā pieauga par aptuveni 10%, lai arī Amerikas akciju birža vēsturiski nav piedzīvojusi augšupeju gada izteiksmē pēdējo 11 gadu laikā.

Turpretī zelta cena attiecīgajā periodā pieaugusi no 300 dolāriem (160,5 latiem) līdz 1400 dolāriem (749 latiem) par unci, šogad vien palielinoties par 25%.

Kasjauns.lv/LETA/Foto: Bulls Press

­