Dārgi vieglie velosipēdi nenodrošina lielāku pārvietošanās ātrumu
Dārgi vieglie velosipēdi nenodrošina lielāku pārvietošanās ātrumu nekā lētāki un smagāki divriteņi, liecina Lielbritānijā veikta pētījuma rezultāti.
Medicīnas izdevumā "British Medical Journal" publicētajā pētījumā atklājies, ka jauns, dārgs un vieglāks velosipēds nebūt nav ātrāks par smagāku un vecāku divriteni.
Pētījumu veicis britu anesteziologs doktors Džeremijs Grouvs, kurš ik dienu uz darbu dodas ar kādu no saviem diviem velosipēdiem.
Vienu no divriteņiem Grouvs iegādājies lietotu par 50 sterliņu mārciņām. Tam ir dzelzs rāmis, un divritenis sver 13,5 kilogramus. Savukārt otrs Grouva velosipēds ražots no oglekļa šķiedras un sver 9,5 kilogramus. Par šo divriteni mediķim nācies šķirties no 1000 sterliņu mārciņu.
Iegādājoties jauno velosipēdu, Grouvs domājis, ka tagad 44 kilometrus garo ceļu līdz darbam viņš varēs veikt īsākā laika posmā, taču tā tomēr nav noticis.
"Mans jaunais velosipēds likās brīnišķīgs, tikai mazliet neērts. Es nemanīju dramatiskas izmaiņas pārvietošanās laikā, kā arī manam jaunajam ritenim pievienotais velodators nefiksēja nekādas būtiskas izmaiņas ceļā. Bet kādā saulainā rītā es līdz darbam aizbraucu 43 minūtēs, kas bija ātrākais laiks," stāstīja Grouvs.
"Mans vecais dzelzs ritenis bija pamests garāžā krāt putekļus, taču man gadījās jaunajam velosipēdam pārdurt riepu. Nākamajā dienā es braucu atkal ar veco divriteni. Es pieliku velodatoru un devos ceļā, un atklāju, ka līdz darbam esmu aizbraucis 44 minūtēs. Tātad minūte man izmaksājusi 950 sterliņu mārciņas," viņš sacīja.
Grouvs nolēmis veikt pētījumu, pusgadu reģistrējot pārvietošanās laiku. Katru rītu, metot monētu, viņš izvēlējies, ar kuru velosipēdu doties 43,5 kilometrus garajā ceļā, un vienmēr braucis pa vienu un to pašu maršrutu. Paša Grouva svars eksperimenta laikā nav mainījies.
Apkopojot datus, Grouvs atklājis, ka vidējā ceļā pavadītā laika atšķirība starp abiem velosipēdiem ir tikai 30 sekundes. Abiem velosipēdiem lielākais sasniegtais ātrums bija 66,7 km/h.
Grouvam nācies secināt, ka velosipēda svara samazināšana par 30% nesaīsina 43,5 kilometrus gara ceļa pārvarēšanas laiku.
"Oglekļa šķiedras velosipēda iegāde man lika justies labi, un, kaut arī braukšana ar to ir mazliet neērtāka, es ar to labprāt braucu, īpaši labā laikā. Ar kuru man labāk patīk braukt? Pēc eksperimenta man jāsaka, ka ar dzelzs riteni. Es visur varu nokļūt tikpat ātri, un tas ir daudz ērtāks, tam ir lielāka pievienotā vērtība un dziļāks raksturs," stāstīja Grouvs.
Ja viņa dārgais velosipēds tiktu nozagts, Grouvs neiegādātos jaunu līdzīgu divriteni, bet drīzāk ieguldītu naudu specializēta un atstarojoša apģērba, kā arī kvalitatīvāku velolampiņu iegādē.
"Jauns vieglais velosipēds var būt ļoti pievilcīgs no dažādiem aspektiem, bet, ja divritenis tiek izmantots kā transporta līdzeklis, lielāku lomu spēlē paša velosipēdista svara samazināšana, kas turklāt izmaksā lētāk," secinājis pētījuma autors.
